Ahāts

esmu vairāk nekā priecīga par vakardienas konci, un arī stipri ieilgušais prečills beigās nemaz nebija tik sūdīgs, ļoti ilgi norunājām ar xedgarux un Kät, gan visādu bullšitu, gan riktīgi nopietnās tēmas. Sen nebija bijis tāds vecās scēnas pasākums, kur arī pazīsti bezmaz visus purnus, ik pa brīdim iečīksties, noburkšķi vai pārsteigumā ieplēt acis. heh. Mīna, kā jau ierasts, uztaisīja līdzi vakariņas, Leiča aplēja mūs ar Liepiņģimenes pašdarīto alu, jo pārāk sapriecājās, ka katrā rokā pa pudžai.
Ambroškai skaņa galīgi nebija, bet tas poh. Way Down jau bija dāaudz labāk, +++. uz Lasting Traces iekārtojāmies ar edžu pašā maliņā pie steidža, nēenormāli patikās, paārdījāmies nedaudz, basists vnk blew me away, liels spēks, edža teica, ka ddc esot sūdīgāk šiem skanējis, so i'm happy. Beigās brālis ar Edžu tā manāmi iepīkstējās par The Unbreakable coveru, šie ar smīniem sejā protams piekrita.
Lomiks streļīja edžas sokolu un skaloja man smadzenes atkal par 'mūsu' grupu, sen nebija skalojis, hahh.
3 stundas pagulējām kā bēbji, 6.15 aizvadīju Kät uz busu...kurš izrādās neiet! pēc pusstundas viņa zvana pie durvīm. izdomājām ašo plānu, ceru, ka viņš ir izdevies un viņa sēž savā biblenē Tartu.
un kur tad bez pārsteigumiem, nepietika jau ar mirstamo saullēktu aiz loga. pamodināju Mīnu 7ņos uz piecminūš tvaika nolaidienu.
pilnīgi oficiāli atzīstu, ka ticu brīnumiem un domu spēks darbojas ar paātrinājumu >9,8m/s.
izdomājām foršu prikolu par 'girlfriends' bandu, kas support savu čaļu grupas tūrēs, haha. protams, vēl atliek security čalīts un mērč meitenes statuss. ;D by the way - sXe for the win.