haike

šodien uzzināju, ka ir miris mans ļoti tuvs bērnības draugs. Nu jau mums nebija nekāda kontakta kādus gadus 12, bet kopš dzimšanas līdz pat kādam 12 gadu vecumam bijām ļoti tuvi. Dalījāmies visā un plānojām, kā mēs apprecēsimies, kad izaugsim lieli un mums būs liela un laimīga ģimene.

Jau savos 12 gados sapratu, ka nekādas precēšanās nebūs, bet draugs vienalga tuvs. Ar viņu saistās ļoti daudz siltu bērnības atmiņu... par to kā spēlējām "Mājās" viņa šķūnītī, par to kā braucām uz mopēda un skaļi dziedājām "Nevis slinkojot un pūstot", kā spēlējām "Super Mario", kā meklējām olas vistu kūtī un kā būvējām štābiņus mežā, meklējot mēbeles un citas noderīgas lietas tuvējā izgāztuvē....

Šodien uzzinot, ka viņš ir miris, mani pārņēma tādas dīvainas skumjas... Par viņa līdzšinējo dzīvi zinu tik to, ka viņš savos tīņu gados aizrāvās ar narkotikām, bija salicis ausīs tos milzīgos trubu auskarus, vēlāk aizbrauca dzīvot un strādāt uz Īriju, tur aprecējās, izveidoja ģimeni un it kā esot nācis pie prāta, atmetis narkotikas un dzīvojis godīga pilsoņa dzīvi... un tagad.... ŠE TEV!

Mamma tik pateica, ka esot redzējusi avīzē viņa nekrologu. Pat nezinu kā viņš ir miris.