Kobritas stāsti uz cinīša piesaulītē... arī daži no lietainām dienām |
Jā, es ar pēdējo reizi sēņojot sapratu, ka vairs nemāku mežā sēnes ieraudzīt. Tas man liekas padodas tik tad, ja mežā dzīvo daudz, ne šad tad ieskrien. Vismaz mana pieredze tā saka. :D
Man liekas, ka vai nu ir tā acs vai nav. VAr jau uztrenēt, bet vienalga vienam redzēsies labāk kā otram.
Nezinu, kad es mežā dzīvoju kaudzēm sēnes mājās pusdienām nesu, bet tagad dažus gadus nebiju sēņojusi un aizbraucu, lai trīs sēnes atrastu kamēr citiem pilni groziņi. :D Var jau būt, ka brilles stiprākas vajadzēja. :D
Āa, nu nez, man arī pēc pārtraukuma visai labi sēņojās :)
Es arī esmu gatava mēģināt vēl! :D Tikai bez tādām cerībām kā iepriekš :)
Visa vaina bija tā, ka tu sāki ogot. :)
Es ar - kā iesēdos mellenēs, tā vairs nevienu sēni nevareeju atrast. Pagāja labs brīdis, kamēr atkla varēju pārrorientēties. Iedomājes - kamēr nesatiku mežā tevi, es nebiju ieraudzījusi nevienu gatavu melleni, tikai sēnes.
Es jau sāku ogot vien tad, kad sapratu, ka manā ceļā negadās neviena pati sēne. Tas tā - lai nebūtu galīgs kauns, pilnīgi tukšā izejot no meža :D
es ar vēl nevienu nebiju atradusi, kad tu jau tupēji un kaut ko cītīgi lasīji - tad es nolēmu tavā virzienā neiet, lai vari viena pati visu nolasīt.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||