Nu, cik ļoti bezcerīga es esmu, ja mana veselīgā ēšana jau kuro reizi nespēj iesākties, jo "šodien pēdējo šokolādi"? Un tad, kad pavadītas pāris bezsaldumainas dienas, vai nu māte izdomā piebarot ilgi neredzēto meitu līdz snīpim, vai dārgais ierosina nopirkt "šito super garšīgo saldējumu, ko citur nevar nopirkt".
Sesija man traucē funkcionēt, es nespēju iesākt neko jaunu, kad man tāds ķēms visu laiku glūn pār kaklu un erotiski čukst austiņā "es paņemšu no tevis visu". Jā, protams. Nervus, laiku un veselo saprātu. Lai gan patiesībā šajā semestrī es esmu tik ļoti brīvgaitā palaidusies, ka mati celtos stāvus, ja saprastu, cik traki tas ir.
Piesolīja, ka kopā būs jāskrien un jāmāca mani peldēt. Neslīkt, pirmkārt, mana gadījumā. Es šaubos, vai tiksim līdz viņa pārvaldītajiem entajiem stiliem, ņemot vērā manu neisakāmo nepatiku atrasties zem ūdens.