| day after vacation |
[Jun. 2nd, 2008|11:00 am] |
Ir tikai 10:45, bet esmu jau paspējusi "uzvilkties". Ienāca prātā, ka daži šķiet ir tā aizrāvušies ar "visas pasaules naudas nopelnīšanu", ka ar visu netiek galā...Bet kāds gudrs cilvēks, šodien teica, lai es nepārsteidzos ar secinājumiem. Arī fakts. Katrā ziņā - I'm back. Ar iesnainu degunu, brīvdienu iedegumu un nostaļģiju par aizejošo iekšējo mieru. Nesapratu, un vēl joprojām nesaprotu kas, bet ir kaut kas, kas dzen mani stresā. Bet-zini, tam īsti nav pamata, tā, ka es nesaprotu, kas par stresu. Tikko sasmējāmies ar kolēģiem, atnāca kolēģis ar tādu pašu Hawai iedegumu kā man un bez balss. Tas, laikam tagad tā aktuāli - pirmais iedegums un saaukstēšanās pazīmes. Hardcore vēl nav sācies, vai vēl neturpinās.
Brīvdienas pavadītas godam - izravētas zemenes, aplaistīts mauriņš, sastādītas puķes vecāku dārzā, labi patusēts ar draudzenēm un ir arī laiski pasēdēts pie Tv un nodzīvots laiciņš pie jūras Vaivaros. Bija drusku par daudz...par daudz draudzeņu...Nē, man jau patīk tā meiteņu būšana, bet vienā brīdī tas tiešām mazliet "piegriežas". Laikam tāpēc, ka meitenes īsti nemāk draudzēties. Man derdzas meiteņu strīdi, jo parasti tie ir pilnīgi muļķīgi, ne pa tēmu un no malas izklausās jocīgi. It kā vajadzētu sastrīdēties par kaut ko katru dienu un diena nav pagājusi, ja nav bijis kašķis par sīkumiem. Eh..ne-e, man tiešām nepatīk strīdi. Un vispār..es uzskatu, ka parāstā draudzībā ir jābūt distancei. Veselīgai distancei, lai nav sajūtas beigās, ka draudzenes ir tās, kas beigu beigās par tevi zin visu daudz labāk, nekā tu pati. Brrr...Ne-e...Nu jā...Laikam man patīk tomēr dažkārt būt vienai. Nav ne vainas. Un šobrīd es vēl strādāju pie sabiedrības uzspiestā stresa "nost-dabūšanas" par to, ka katrai foršai sievietei jābūt vecim. Jo-ja nav veča-nav forša sieviete. Tad tā ir kaut kāda aita, laikam...Muļķības! Tā, kā es māku būt un man pat prasās distance no draudzeņu būšanām, jo esmu mazliet no tā nogurusi, tad šobrīd mācīšos arī saprast, ka katrs, kurš atļaujas kaut ko bilst par manu pesonīgo dzīvi, pats ir ar problēmām. Nē, par katru cenu, man nevajag kaut kādu tirliņu, kam mācīt, kā apieties ar sievieti, vai arī kaut kādu garlaicīgu nūģi. What ever! Šorīt braucot trolejbusā pāri Vanšu tiltam un cerot, ka ir vasaras sākums un varbūt būs mazāki sastrēgumi, iedomājos un sapratu, kas dzen mani stresā! Em...tas, ka 18 gados man aktīvi tika "dots" pa smadzenēm - tev vajag labu darbu, LABU darbu! Jo tikai LABS darbs tevi nepataisīs par losi. Superīgi! Te nu es esmu! Ar labu darbu un stresu, kas nav beidzies...
Un te nu es esmu, dienu pēc atvaļinājuma, nekas nav noticis, bet man jau ir stress.
Ok, jāturpina strādāt... Būs labi ;) |
|
|
