Šodien ēpastā ielidoja ilgi gaidītais uzaicinājums uz interviju, kas ir citā nodaļā un citā biznesa pusē. Tagad pat sāku nedaudz sevi apšaubīt. Bet tas viss ir tikai uz domu pamata, jo zinu, ka darbu ar apmācību pareizo es darīt varēšu, ir tikai bailes no pārmaiņām. Pašreizējā vietā esmu bijusi tieši divus ar pusi gadus. Esmu pie visa pieradusi un ar visiem sadraudzējusies. Ar prātu es saprotu, ka man ir vajadzīgs šis nākamais solis, ja vēlos nonākt tur kur gribu. Es zinu, ka būs citi cilvēki ar kuriem sadraudzēties. Bet tā iekšējā mazā baiļu sajūta jau tomēr ir. Protams, vēl jau nezinu vai vispār to darbu dabūšu. Bet es paļaujos uz to kosmisko enerģiju. Viss taču notiks tā kā tam vajag notikt. Vai ne?