Kaut vienu dienu kārtīgi nepīpēts un izskriets krosiņš, paspēts izbaudīt.
Kad tikko ieskrējos, satiku divus puišus/vīriešus - tie pasmaidīja. Gandrīz izskrienot parku, pie Bebra vecā dzīvokļa satiku vēl divus puišus, viens no viņiem smejoties sauca - "Laiks, laiks!" un žestikulēja uz startu, nomurmināja savam draugam - "var redzēt, ka cilvēks cenšas". Apskrēju parkam apkārt, tuvojos otram parkam, šķērsoju brauktuvi un sastapu meiteni, kas man pamāja ar galvu sveicienā. Jau tuvojoties finišam, lēni skrēju gar tramvaja sliedēm un satiku pirmos puišus, kas man applaudēja (!) un nosauca vēl nopakaļ - "mēs jau tevi otro reizi redzam" un pēc gabaliņa atpazinu otros puišus, kas šoreiz tikai pasmaidīja :D