bet es visu atceros. pilnīgi visu.
savādas tās savādās sajūtas. it kā dzīvot dzīvi dzīvē, bez tevis un ar tevi reizē. viens un divi. laika joslas, polaritātes, spogulis un spoguļa otra puse. man šķiet, es nekad par šo nebeigšu brīnīties.

tu esi laimīgs?

es reizēm iedomājos sevi sajūtam tevi domājam, lai arī to sajust nemaz nevar. savādi. kā tajā filmā..
dzestri šovakar te. šķiet, aukstums velk gar logiem un izspiežas cauri sīkākajām sienu porām, un viss tinas aukstuma dūmakā. aukstas plaukstas un pirkstu gali, aukstas pēdas, auksta elpa aukstā istabā.