Viņas tomēr ir sastopamas ūdenstilpnēs, peldvietās. Ar viņām domāju čūskas. Un par spīti manai skepsei, nācās pašam savām acīm pārliecināties par pretējo.
Garš un spīdīgs zalktis šodien (aiz)līkumoja metra attālumā no manām kājām, kad trešo reizi mēģināju pēc iespējas tālāk ieskriet no krasta ūdenī. Toties pēc sauciena - "Ei, skat, rekur čūska ūdenī!" - redzēju kā mani draugi gandrīz gaismas ātrumā izlido no ūdens krastā.
Tā kā neviens necieta, bija jautrība visai dienai. :)
Pati vaininiece drīzāk izskatījās nobijusies un satraukusies, nekā noskaņota kādam uzbrukt.
Bet par industriālo pikniku un peldi zem lietus, dzeltenas zibens gaismas un pērkona dārdien pastāstīšu citreiz.