|
[23. Jul 2004|12:08] |
Solītais intervijas fragments.. :
— Un kāda ir jūsu dzīve?
— Laimīga. Man ir sirdij tuva profesija, esmu apmierināta ar ģimeni, kurai gan darba dēļ dažkārt varu maz laika veltīt, bet viņi mani saprot. Man ir labi bērni. Ar meitu esam draudzenes, runājam arī par visām intīmām lietām kā līdzīga ar līdzīgu. (kāds dirsiens!!!!!!!)
Reizēm darbā atpūšos labāk nekā mājās, jo tur jūtos vislabāk. Kad nostrādāju maiņu un vēl vairāk, tad gan vairs pat miegs nenāk un gribas tikai mieru. Manējie ir iejūtīgi, un mājās mieru es arī gūstu.
Šito palasot man tiešām paliek nelabi!!! |
|
|
Comments: |
Mjāaaa... Un vai tu viņai pat šito pajautāji? Laba tēma, ko iebāzt nāsīs nākamā skandāla laikā, ja gribas to izpušķot :)
Aij, nu tipiski! Mums ģimenē viss ir kārtībā. Citiem redzot, esam jauka ģimenīte, bet tiklīdz paliekam vieni...
Mana māmiņa ir tieši tāda pati. Vienīgi rupjības mazāk atļaujas, kopš es sāku dot pretī tādus textus, ko pat viņa nevarēja iedomāties :)
| From: | ess |
Date: | 23. Jūlijs 2004 - 12:22 |
---|
| | | (Link) |
|
vienu brīdi es arī devu pretī tekstus.. labus.. vienu reizi esmu pat gandrīz izkāvusies ar viņu, kad man bija kādi 16 un viņa stāvēja priekšā durvīm,lai es netiktu uz kaut kādu tusu.. nu jā un tad es biju tik pārbesījusies, ka ja viņa mani grūda nost no durvīm, es viņu ar sāku grūst.. nu unbeigās tā vai tā tiku no mājas ārā..
Njā... Mums arī ir sanākusi grūstīšanās :) Nezināja māmiņa, ka man spēka kudī vairāk :) Beidzās bez traumām. Par ko tas bija, neatceros. Mēs tajā laikā tā bieži...
| From: | ess |
Date: | 23. Jūlijs 2004 - 12:29 |
---|
| | | (Link) |
|
Manējā ar nezināja, ka man tik daudz spēka, lai viņa palidotu prom no tām durvīm :D nu jā, pozitīvi ir tas, ka viņa sīka.. 1,55 m vai kaut kā tā, bet man 1,70 m..
Bet kādā sakarā viņu intervēja? Ar ko viņa tik laba?
| From: | ess |
Date: | 23. Jūlijs 2004 - 12:34 |
---|
| | | (Link) |
|
Viņa saucās "Vecmāte ar gaišu smaidu" :DDD pzc
— Kāpēc gribējāt kļūt par vecmāti?
— Tāpēc, ka brīdis, kad pasaulē nāk jauna dzīvība, ir vissvētākais un gaišākais, kas vien cilvēka dzīvē var notikt. Savu izvēli nekad neesmu nožēlojusi.
Njā.. labs pamatojums. Gaišākais brīdis.. re kā viņa to definē.. nu bāc..
Nu ir jau arī. Par tiem mirkļiem, kas pēc tam - tas ir cits stāsts. Kad mazais riebeklēns sāk spiegt un nav nomierināms, kad apēd māmiņas jauno lūpkrāsu, kad uzgāž sev virsū čehu kristāla vāzi, kad nepārtraukti čurā utt...
| From: | ess |
Date: | 23. Jūlijs 2004 - 12:44 |
---|
| | | (Link) |
|
labi, ir, nestrīdēšos. bet nu ja tās visas grūtnieces, kas grib dzemdēt tieši pie manas mātes zinātu, kāda viņa patiesībā ir.. viņu vispār vajadzētu atlaist no darba, lai gan kurām gan spēj, kāda viņa ir mājās.. darbā staigā tāda mis laipnība apkārt.. tizli skatīties uz to visu..
| From: | ess |
Date: | 23. Jūlijs 2004 - 12:51 |
---|
| | | (Link) |
|
ļoti forši.. bāc.. vecmāte jaukā, labā..
beet taa jau dara lielaakaa dalja ;)
| From: | ess |
Date: | 23. Jūlijs 2004 - 13:09 |
---|
| | | (Link) |
|
jā, te nu man Tev jāpiekrīt.. jo tā tas ir..
Nu jā, bet tomēr parasti īstā daba spīd cauri jebkurā situācijā. Un sevišķi jau slimnīcā. Kaut gan, jaunās māmiņas ir tā pārņemtas ar "Gaišo brīdi", ka viņām jau viss šķiet jauks.
Vislabāk par cilvēku pajautā maziem bērniem, pavisam veciem vai nevarīgiem cilvēkiem vai dzīvniekiem. Noraxturos precīzi. | |