Neviens neteica, ko lai daru, kas būtu pareizi, tāpēc pati sāku rīkoties. Darīt te šo, te to. Un tā pamazām iepazīstu arvien vairāk cilvēku un kļūstu arvien aizņemtāka. Gala beigās es tērēju ārprātīgi daudz naudas (vairāk nekā nopelnu?), ļoti daudz braukāju apkārt un plānoju savas iespējas gadiem uz priekšu. (Nemaz nerunājot par to, ka vakaros sapņoju par iespējamajiem likumprojektiem, kurus vajadzētu pieņemt un kādas būtu to sekas.)
Tas viss augstāk minētais pierāda, ka katram savai laimei vajag ko citu. Lai gan tajā pat laikā tieši to pašu - es daru tikai to, ko gribu darīt.

Garastāvoklis:: happy