Lai gan ne gluži plānoti, šovasar esmu skrējusi, darījusi, pārkonvertējusi savu dzīvi un daudz ko piedzīvojusi. Pēdējo nedēļu notikumi vispār ir kaut kas komisks, jāteic gan, visādās nokrāsās. Kā jau mana nojauta teica, priekšnieciņš centās uzlekt augstāk par savu pakaļu. Pačibēja ar visu savu avīzi, līdz ar solījumiem par maksāšanu un nebeidzamo lielīšanos. Labi, ka priekšnojautu dēļ neiespringu uz rakstīšanu, vairāk braucot tur, kur pašai patika- ar Ķesteri parunājos, skolā biju, kāda vaina.
Otrs nejaukums bija cilvēks, kas lūdzās sesijai tik svarīgajam interneta rēķinam aizdot naudu, dabūsot atpakaļ ar kārumiem pa virsu. Tagad melo kā Minhauzens un ignorē, bet citkārt tēlo, ka ir lielākais džentlmenis, kāds vien uz šīs planētas redzēts.
Šis viss ir pupu mizas, bet viens no labākajiem draugiem, kas, pārvācoties uz citu valsti, paziņo, ka pārtrauc kontaktu, gan ir šokējoša parādība. Daba nemīlot tukšumu. It kā.

Tagad revīzija istabā. Viss tiek kārtots un pārkārtots, ar cerību, ka nevajadzīgais varēs doties prom, mantu apjomam samazinoties. Krājas te pagātne skapjos.
Ieguvumi? Tiku gan slavēta, gan lamāta lielo dzejnieku izpildījumā. Pabiju pie jūras dažas dienas un saņēmu interesantus piedāvājumus.. muzikālā ziņā. Izcepos saulē un peldējos lietū. Uzzināju savu gredzena izmēru.
Ja atgriezīšos no Valmieras bez jauniem notikumiem, jutīšos dziļi vīlusies.