Ahāts

atlidoju apsveicināties, jā. bišku smieklu uzsita, jo Ulvja vaigs bija pirmais, ko es ieraudzīju ienākot cibā. tā mēdz gadīties. brīnos par ķermeņa jociņiem un miega nenākšanu tik ilgi un tik agru celšanos. brīnumi un maģija, bet augstākminētais džentlmenis ir atstājis nesalīdzinamu iespaidu uz manu nervu sistēmu ar mēnesi mildronāta. pēc karameļu eklēra pussešos ieritinājos zem segas ar trankvilizējošu mieru, kāds nav justs kopš slimnīcas, kad pohuja un zāļu iespaidā es atslēdzos no visa. sajūta neatkāpjas. izbridu to fakino ceļu no Ķīnas pagalma, putra līdz ceļiem, vismaz atklāju, kur gumijniekos sūce. nesaprotu, kāpēc atvedu to raini, bulgakovu, baltās naktis un 70'to sci-fi, nav kur bāzt. vakar bijām vietējā ballē, koncī un barčikā ar nevietējiem vīriešiem. eu, bija labais!