subpop - Noķer lapu

Rudenī rakstīt par rudeni ir tikpat banāli kā espatnezinukas, jo rudenī(it sevišķi tā sākumā) jūsmot par rudeni vienkārši ir modes lieta. Un tomēr iepriekšējā teikumā vārds rudens bija/ir lasāms 4as reizes, kas nozīmē tikai vienu – es pateikšu rudenim, ko par viņu domāju, pirms šamējo neizbēgami nomaina ziema.
Varētu sākt ar jūsmošanu par krītošajām lapām, zeltainajām nokrāsām bla bla, kas viss ir skaisti, iedvesmojoši utt., bet negribētos domāt, ka rudens ir īpašs tikai tādu tīri vizuālu iemeslu dēļ. Ziemā arī ir burvīgs sniedziņš, pavasarī un vasarā zaļumu zaļumi.. un kas par to. Rudens ir īpašs, jo neuzpiež savu klātbūtni nabaga cilvēkam, kuram jau tāpat pietiek raižu, lai vēl satrauktos par gadalaiku problēmām. Protams, viss ir subjektīvs, un ar rudens depresiju sirgstošie noteikti atļausies nepiekrist. Bet par to viņi var vainot paši sevi. Kad ir vēlme priecāties par foršo laiciņu, tad atliek tikai paskatīties apkārt(rudenim ir, ko piedāvāt, hehe). Kad ir vajadzība vnk nokļūt no punkta A līdz punktam B, tad rudens neuzbāžas ar -30 vai +30 grādiem, uzmācīgu putnu čivināšanu un tamlīdzīgām šausmām[retās lietaini dubļainās rudens dienas tādi nieki vien ir]. Arī šis iemesls nav pats izšķirošākais, lai rudens būtu tik īpašs, cik tas ir. Izšķirošākais iemesls paliek kaut kur starp cilvēku un rudeni. Iespējams, kādreiz izdosies to noķert, apzināt un iegrāmatot. Kaut gan nē, nevajag - lai dzīvo.

Šovakar var tikai ne-no-priecāties par vienā mirklī pagājušu dienu, kas sevī ietvēra nesteidzīgu rītu, tikpat nesteidzīgu un vēl jo vairāk fantastisku(kā parasti) tējošanu, šausmu filmas 60.gadu gadu izpratnē un ko vēl ne. Paldies cilvēkiem, kas ir un bija apkārt, paldies piektdienai, paldies arī rudenim.

/Augstāk lasāmais teksts nekādā ziņā nenoniecina pārējos gadalaikus, arī tiem nav ne vainas. ;)