Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
ar vārdiem, kurus Tu teic, ar sapņiem, par dienu šo kas vēršas, ar solījumiem, kas piepildīties steidz. atver logu plaši jo plaši, lai smaids Tavs brīvību rod. ehē, labrīts sev un pasaulei.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
