Tumsa un gaisma mijās
Tavā sejā tik ātri
Kā pulksteņa tikšķi-
Nepaspēju izsekot
Ko tumsa grib noklusēt
Ko gaisma grib izteikt
Tumsa un gaisma mijās
tavā sejā tik ātri
kā vējš koku lapotnē-
Nepaspēju izsekot
Kurā zarā kurā pazarē
Kad atkal jau miers…
Nepaspēju būt ne
Laimīga ne nelaimīga
Vienīgi apjukusi
Un vienīgais ko vēlos ir
Pārstāt minēt mīklas
Un reiz pavisam vienkārši
Pavisam nesarežģīti
Mīlēt
(Maija Laukmane)

es esmu savās tālajās mājās. JAU. māsa skatās multenes. mamma teica, ka esot pieķērusi tēti pīpējam. svarīgi pieminēt, ka manā ģimenē - ne tuvajā, ne tālājā - neviens nesmēķē. :D pašlaik man tas vēl liekas smieklīgi.

es tik tiešām esmu izveseļojusies. šonakt biju saņēmusi vēstuli no J. izlasīju jau pa dienu. un tikai tagad apsēdos pie datora un atcerējos, ka, ak pareizi, bija vēstule. laikam jāatbild. īpaši gribu pieminēt daļu, kad, es viņam iepriekš biju jautājusi, vai viņš beidzot ir saņēmies, ar domu, vai sācis mācīties un vai beidzot vairs nedara pāri savai mammai, uz ko ivņš man ziniet ko atbildēja? - "sanemies varbut esmu, bet nekad nav bijis laiks vai iemesls aiziet lidz tevim ;)" mhm. viņš pārprata un es viņam tā arī aizsūtīju, ka es jautāju par skolu un par mammu. :D viņš drošvien domā, ka man joprojaām ir grūti, bet NĒĒĒĒ. khi. :p