gljuks
Posted on 2009.06.06 at 11:53
Sveiks Viktor,
es zinu, ka sen neesmu devusi ziņu par sevi.bet šorīt ,kad uzmodos no odu sīkšanas, man mazliet sala, un es atcerējos to filmu, kuru mēs skatāmies ikreiz, kad sametās skumji.es vēlējos tev piezvanīt, bet neuzdrošinājos, jo atminējos to, ka mēs atrodamies dažādās laika joslās.es negribēju tevi modināt.
es tikko izgāzu ūdeni uz tevis dāvātās rīta kleitas.jā,es esmu tikpat pat neveikla kā agrāk,šajā ziņā neesmu mainījusies.iespējam, todien ,kad to tu man pasniedzi, es nespēju to tā pa īstam novērtēt. bet zini, jau pēdējo mēnesi, tā ir mana mīļākā rīta kleita.
ja tā godīgi, man ir pietrūcis laika.es peldēju pa straumi. un nu es izpūšu savu iekšējo sāpi. no šodienas es sākšu pieskarties lietām, kas deg, jo esmu apmetusies uz dzīvi krastā.
gaidu tevi uz tēju, varbūt kaut ko vairāk
lai gan nenoliegšu , dāvana, ko tu man atsūtīji ,mani noties iepriecināja. iespējams, tobrīd es to nemaz nespēju tā pa īstam novērtēt, bet tas ir tāpat kā ar labu vīnu un skaistām fotogrāfijām- vērtība pieaug ar laiku.
ja godīgi, man bija pietrūcis laika. tas skrēja bez mitas un es biju tajā mutulī iekšā.tas ir gluži tāpat kā toreiz, kad bija atlikusi tieši nedēļa līdz tavai pirmirādei, un tu triecies pret laikrāžiem, lai tie kaut uz mirkli apstātos. manējie vēl iet uz priekšu. bet ai kā man gribas apstāties, iedzert piparmētru tēju uz jumta un pieskarties lietām ,kas deg.
es zinu, ka sen neesmu devusi ziņu par sevi.bet šorīt ,kad uzmodos no odu sīkšanas, man mazliet sala, un es atcerējos to filmu, kuru mēs skatāmies ikreiz, kad sametās skumji.es vēlējos tev piezvanīt, bet neuzdrošinājos, jo atminējos to, ka mēs atrodamies dažādās laika joslās.es negribēju tevi modināt.
es tikko izgāzu ūdeni uz tevis dāvātās rīta kleitas.jā,es esmu tikpat pat neveikla kā agrāk,šajā ziņā neesmu mainījusies.iespējam, todien ,kad to tu man pasniedzi, es nespēju to tā pa īstam novērtēt. bet zini, jau pēdējo mēnesi, tā ir mana mīļākā rīta kleita.
ja tā godīgi, man ir pietrūcis laika.es peldēju pa straumi. un nu es izpūšu savu iekšējo sāpi. no šodienas es sākšu pieskarties lietām, kas deg, jo esmu apmetusies uz dzīvi krastā.
gaidu tevi uz tēju, varbūt kaut ko vairāk
lai gan nenoliegšu , dāvana, ko tu man atsūtīji ,mani noties iepriecināja. iespējams, tobrīd es to nemaz nespēju tā pa īstam novērtēt, bet tas ir tāpat kā ar labu vīnu un skaistām fotogrāfijām- vērtība pieaug ar laiku.
ja godīgi, man bija pietrūcis laika. tas skrēja bez mitas un es biju tajā mutulī iekšā.tas ir gluži tāpat kā toreiz, kad bija atlikusi tieši nedēļa līdz tavai pirmirādei, un tu triecies pret laikrāžiem, lai tie kaut uz mirkli apstātos. manējie vēl iet uz priekšu. bet ai kā man gribas apstāties, iedzert piparmētru tēju uz jumta un pieskarties lietām ,kas deg.