| 1 |
[19. Jul 2016|17:37] |
bet patiesībā jau tikai pasūdzēties.
vakar izgāju pastaigā ar N. sēdējām pie pieminekļa, un viņš teica, ka tikties ar mani kļuvis par darbu. es teicu, ka viss kārtībā. izsmēķējām vēl pa cigaretei un tad mājās. viņš joprojām nezina, kur es dzīvoju. nu jau vairs neko.
šodien es spēju domāt tikai saraustītos teikumos. kaut kādas sapampušas rokas. pirmo reizi man ir klabe, gatavojos uz spamu, bet tas noteikti turpināsies pāris dienas un tad apniks. jocīgi tā - nosacīti publiski, nemaz ne anonīmi. tad jau redzēs.
no cigaretēm jēla mute. izliekos, ka neko nemanu.
es gribētu būt džeiks gilenhāls. |
|
|
