| I Tehniskā sadaļa |
[Jan. 21st, 2015|09:35 am] |
5. Drošība un veselība
Nopietni satraumēties galda hokejā ir visai grūti un pagaidām, cik zināms, nevienam nav izdevies, tomēr teorētiski tāda iespēja pastāv. Var izbakstīt sev aci, liecoties pēc ripas un aizmirstot par izbīdītu stieni, var dabūt acī lidojošu ripu un var vienkārši paklupt, skrienot pakaļ no laukuma izlēkušai ripai. Daudz iespējamāk ir uzsist sev zilumu uz rokas, pastāvīgi lietojot vienu un to pašu paņēmienu ar rokas atsišanos pret plastmasas galu (kurš ir elastīgs, bet ne tik ļoti) vai samocīt muguru, stundām ilgi spēlējot saliektā pozā. Ja spēlētājs ir kaulu slimnieks, kuram saliekšanās sagādā grūtības, jāpiemeklē viņam pieņemama augstuma sols. Praksē jebkurš, kurš var piedalīties parastās fizkultūras nodarbībās, var bez fiziskām problēmām pāris stundas spēlēt galda hokeju.
Vienīgais reālais risks satraumēties ir sākt dauzīties sporta zālē, jo ne vienmēr apkārtējiem ir laiks un vēlme to nobremzēt. Un ja galds ir vecs ar asām noplīsušām plastmasām stieņu caurumu vietās, tad var savainot pirkstus. Tādus galdus labāk nelietot vai vismaz novīlēt asās vietas.
Pirms spēlēm vēlams drusku pavingrināt savu roku pirkstus, lai tie atgūtu veiklību – pamīcīt vienu rokai pret otru, ar spēku saspiest dūrē, paberzēt. Pēc lielāka skaita spēļu garākiem spēlētājiem vēlams pāris reizes atliekties atmuguriski – mugura galda hokeja laikā ir stipri nodarbināta, jo vairums cilvēku efektivitātes labad spēlē, saliecoties uz priekšu. Ja pirms galda hokeja pat neliela fiziska noslodze ir traucējoša, tad pēc tās viņa uzlabo pašsajūtu.
Normāls treniņa ilgums skaitās pusotras līdz divas stundas. Augsta līmeņa profi pirms lielām sacensībām bieži trenējas 4-6 stundas, bet dažas dienas pirms turnīra pārtrauc treniņus, lai nepiegrieztos.
Apdeits (2018-01-13). Vienam tomēr turnīra laikā satraumēt muguru izdevās. Tikai ne pie kloķiem, bet mēģinot pēc pāris stundu spēlēšanas bez iesildīšanās pievilkties pie stieņa. Diemžēl, daudzi - ieskaitot mūsu sporta pedagogus - nesaprot, ka pēc ilgstošas vienveidīgas noslodzes tās krasa maiņa ir bīstama. Tāpēc jāizvairās spēļu starplaikos mesties pievilkties, atspiesties uz rokām u.tml. Vienmēr jābūt starpā vieglai pārejas noslodzei.
Apdeits II (2019-05-20). Krievijā nesen gandrīz viens sīkais palika bez acs, dauzīdamies un uzskriedams izbīdītam stienim. Atcerieties, ka daži - turklāt parasti paši neuzmanīgākie un nekontrolējamākie - pilsoņi spēļu zālē ir tāda auguma, ka viņi var ar aci uzskriet tieši virsū stieņiem. Visādos bērnu pasākumos ar galda hokejiem tieši tā ir galvenā galvassāpe, nevis spēlētāju izvietošana, noteikumu ievērošana vai vēl kas. |
|
|
