Vasara un dūmi -

"Mēs darījām, kas bija mūsu spēkos, vai ne?" ("Centrifūga")

Pabeidzu lasīt "Gunāra Priedes dzīve un darbi" kārtējo sējumu - fantastisks, detaļās un kopsakarībās krāšņš ceļojums no gaišā Kurzemes puikas līdz jau rūgtam vīram, kuram cimpelīgu Rakstnieku Savienības biedru sadzīves ķezas un dzīvojamās platības jautājumi jārisina un visādām skaidrītēm karlovnām un psihopātei mātei jāizdabā.
Bet būtiskākais atklājums, ka viņš laikam ir tas izņēmums, kas apstirprina likumu, ka nav iespējams velnam atdot tikai mazo pirkstiņu. Jo RS vadīšanā un komitejās sēdēšanā ideoloģiskā zampā līdz ausīm, bet, lugas rakstot, pavisam tīrs, nekādu nodevu.