Monhinkhar
« previous entry | next entry »
Jul. 15th, 2007 | 04:58 pm
Jū-san pabaroja mani ar pusdienām. Mjanmas ēdieni ir gardi. Izskatās it kā vienkārši - nūdeles, kāposti, nedaudz vista un vārīta ola, bet tad viņa kaut ko pielej, kaut ko uzkaisa un garša kļūst uh cik laba. Aizvakar mēs arī iepirkāmies kopā, un par to pašu naudiņu viņai izdevās nopirkt trīsreiz vairāk nekā man. Es arī gribu mācēt tā saimniekot!
Ēdot parunājām par Mjanmu (cik nu japangrish atļāva). Pirms iepazinos ar Yu un Toe Toe, es, aprobežotais rietumu pilsonis, kas dzīvo ērtu rietumniecisku dzīvīti, zināju 0 par Mjanmas militāro režīmu, politiskajiem ieslodzītajiem (sirdi plosošais stāsts par Aung San Suu Kyi), par to, ka lielākajai daļai mjanmiešu nav pases un viņi nevar izbraukt no valsts, kā arī par saldajiem mango un kokosriekstiem, par leopardiem, ziloņiem un dinozauriem. Un kamēr tūristi gāž otrādi Taizemi, es labāk gribu uz Mjanmu.
Ēdot parunājām par Mjanmu (cik nu japangrish atļāva). Pirms iepazinos ar Yu un Toe Toe, es, aprobežotais rietumu pilsonis, kas dzīvo ērtu rietumniecisku dzīvīti, zināju 0 par Mjanmas militāro režīmu, politiskajiem ieslodzītajiem (sirdi plosošais stāsts par Aung San Suu Kyi), par to, ka lielākajai daļai mjanmiešu nav pases un viņi nevar izbraukt no valsts, kā arī par saldajiem mango un kokosriekstiem, par leopardiem, ziloņiem un dinozauriem. Un kamēr tūristi gāž otrādi Taizemi, es labāk gribu uz Mjanmu.