| |
[May. 21st, 2019|12:49 pm] |
Es domāju, ka labā un ļaunā cīņa ir cīņa starp liberāļiem - anarhistiem un monarhijas - sociālisma piekritējiem jeb tiem, kas uzskata, ka nepieciešams stingrs līderis, savādāk sabiedrībā būs haoss. Lai novērstu "haosu" ir pieļaujami atteikties no kaut kādām savas personības iezīmēm. Ziemeļkorejā valdība ir noteikusi pat kādi matu griezumi cilvēkiem drīkst būt un cik tiem jābūt gariem. Katra tava kustība tiek kontrolēta - lai tikai nesāktos "haoss". Ir patīkami atteikties no atbildības par šīs realitātes pārvaldīšanu un uzkraut to kādam citam - dižajam līderim. Šī realitāte vēl nav apgūta un mēs bieži sapinamies savās ilūzijās un mūs pārņem skumjas. Perspektīva, ka no saviem maldiem ir jāizkļūst laukā pašam, šķiet pārāk biedējoša.
Kad liberālis skatās uz dižajiem līderiem un viņu piekritējiem vai teokrātiem, viņš neredz tajos nekām īsta un cilvēcīga, bet tieši tāpat teokrāti redz liberāļus un anarhistus. Es dzīvoju polaritātē, jo mana apziņa ir saspiesta neiedomājami sīkā vienībā, salīdzinot ar Visumu, kas es esmu. Man ir apnicis būt tik ierobežotam un gaidīt izlaušanos, dažreiz es gribētu vienkārši nomirt. |
|
|
