es aizveru acis un viņš tur ir. smaidot, atverot veikala durvis rītam austot, smejoties un skatoties acīs. un tur, mirkli pirms miega, zem segas, kur apkārtējās pasaules nav, tik lēni pieliekot plaukstu pie karstas muguras, ka pārtrūkst stīgas. tur, tajā telefona zvanā, balsij drebot. tur, tajās naktīs, domājot, kas tā par savādo sajūtu asinsritē.. tur, visur un nekur.

tur, šovakar, blakus sēžot, tik tālu, ka gribas kliegt. tur, garāmejot pieskaroties, kaut mazliet, kaut tuvāk, uz brīdi, kaut nedrīkst, nedrīkst necik.



"bet grūtākās mums
būs šīs dienas trīs
bez sniega un
bez gulbjiem debesīs"