Ahāts

rīta stafete pa dzīvokli, nesos jau finiša taisnē ar iestrēgušu ķemmi matos uz džempera un šalles pusi, kad mā sniedz telefōnu, skatos - nezināms nr., paceļu - skaista vīrieša balss, pilnībā neatpazinu, lai gan uzrunāja ļoti raksturīgajā"labrīt,m****".. laikam tik viegli bija runāt, jo kopš oktōbra šo sarunu galvā biju iestudējusi neskaitāmas reizes[haha]. smieklīgākais ir tas, ka koncerts ir šovakar, varētu teikt, ka skolas annual māsterpīss, haha, man jau likās, ka viss zeļ un plaukst, bet varbūt viņš vnk saprata, ka šis ir labs iemesls, atkalredzēšanai. sūdzējās jau, ko tik ilgi neesmu nākusi parunāties, apjautājās par manu varēšanu un.. haha, brīva diena! spriedām ar mā, kā viņš notrāpīja tik ideālā brīdī, laikam tāds pedpsih jociņš. eksperimentdiena.