Par to, ka šodien ir vella pekles datums liecināja tikai absolūtā transporta sazvērestība pret mani - uz darbu braukšanai paredzētais trolejbuss nokavēja kādas padsmit minūtes un vēl protams kādas pāris pastāvēja pārvarot nepārvaramo - pārbraukt pāri vanšu tiltam ap pus6iem. Mājupceļā viens no retajiem pēdējiem transportiem vienkārši neieradās, kā rezultātā es stāvēju 20 min pieturā gaidīdama citu.
Bet viss cits - lasi, aiziešana ar Aneti uz vienu alu (un tā kā meitenēm ar skaitīšanu viss kārtībā, tad, tad, kad viņas saka vienu, viņas arī domā vienu)un zupas ēšana un visi citi tie jaukie sīkumi bija baigi mīlīgi šodien.
Un tā kā Māra šodienas rītu vienkārši absolūti pazaudēja kaut kur starp pēļiem, tad tagad es nodošos neapdarītajām lietām. Labrīt/arlabunakti.
diemžēl, atcerējos vēl vienu lietu, ar ko šodiena iezīmējās kā vella pekles diena - man atkal nācās uzzināt par to, ka kādam līdzcilvēkam ir nopietna kaite. ja tā ir kaut kāda zīmju došana 'no augšas', tad tā ir diezgan nežēlīga. Nu nav tas godīgi, it nemaz.