(no subject)
« previous entry | next entry »
Aug. 29th, 2007 | 05:30 pm
sveiki
ja atmiņas, tad atmiņas. es atceros, kā savā pirmajā skolas dienā eju pēc gladiolas un, nezinādama, kā īsti nest, iebāžu viņu savā Hugo mugursomā, ar kātu ārā. aizeju līdz skolas pagalmam, a tur dafiga cilvēku. vesela jūra. un man liekas, ka man tūlīt, tūlīt jāskrien atpakaļ mājās. a to vēl noslīkšu. un tad es ieraugu savu nākamo skolotāju, turot koku, kam galā piesprausta balta papīra lapa "1.c". es esmu no pirmās cē, es atceros un pievienojos savam baram. es esmu vismazākā. es mīņājos savās mazajās kurpītēs. spiež. puika atļukušām ausīm tēlo, ka viņam kaut kas nokritis un lūr zem meiteņu svārkiem. man ir lillā apenes, un, ja man kaut ko negribas, tad to, lai viņš tās ierauga. es noeju malā. direktors kaut ko stāsta mirkofonā. par skaļu. fuj. riebjas. man ausis kņudina citas meitenes milzīgās bantes. tad mūs visus bildēšot. es tieku izbīdīta priekšā. kā vismazākā. un tad man ir bilde, kur es stāvu cilvēku jūrai pašā priekšā, ar rokām ieķērusies svārkos, gladiolas kāts pārslējies pār manu salīkušo stāvu un izskatās, it kā es tajā būtu pakārta aiz vējjakas pakaramā. seja man saviebta. bet apkārtējie neizskatās diez ko labāki. laumai mutē pirksts. liene atmetusi galvu atpakaļ smiedamās. arvīds vispār izskatās atpalicis.
ja atmiņas, tad atmiņas. es atceros, kā savā pirmajā skolas dienā eju pēc gladiolas un, nezinādama, kā īsti nest, iebāžu viņu savā Hugo mugursomā, ar kātu ārā. aizeju līdz skolas pagalmam, a tur dafiga cilvēku. vesela jūra. un man liekas, ka man tūlīt, tūlīt jāskrien atpakaļ mājās. a to vēl noslīkšu. un tad es ieraugu savu nākamo skolotāju, turot koku, kam galā piesprausta balta papīra lapa "1.c". es esmu no pirmās cē, es atceros un pievienojos savam baram. es esmu vismazākā. es mīņājos savās mazajās kurpītēs. spiež. puika atļukušām ausīm tēlo, ka viņam kaut kas nokritis un lūr zem meiteņu svārkiem. man ir lillā apenes, un, ja man kaut ko negribas, tad to, lai viņš tās ierauga. es noeju malā. direktors kaut ko stāsta mirkofonā. par skaļu. fuj. riebjas. man ausis kņudina citas meitenes milzīgās bantes. tad mūs visus bildēšot. es tieku izbīdīta priekšā. kā vismazākā. un tad man ir bilde, kur es stāvu cilvēku jūrai pašā priekšā, ar rokām ieķērusies svārkos, gladiolas kāts pārslējies pār manu salīkušo stāvu un izskatās, it kā es tajā būtu pakārta aiz vējjakas pakaramā. seja man saviebta. bet apkārtējie neizskatās diez ko labāki. laumai mutē pirksts. liene atmetusi galvu atpakaļ smiedamās. arvīds vispār izskatās atpalicis.