Protams, nav nekads jaunums, ka dienasgrāmatā nerakstu par savu personisko dzīvi. Tas ir pašsaprotami un loģiski, kuram gan interesētu mana dzīve? Tā nestāvētu līdzās "Motociklista Dienasgrāmatai", ne kādam citam uz reālas dzīves balstītam darbam. Arī man pašam nav ne mazākās vēlēšanās, kādam stāstīt savus piedzīvojumus. Patiesībā, rakstot šeit, (Re! Divdabja teiciens "rakstot šeit" jāliek komatos - to man iemācija pirms diviem gadiem.)... Tā, kur es paliku? Ā, protams, rakstot šeit, es drīzāk gribu parādīt to manu pusi, kuru ikdienā cilvēkiem nerādu. Tas ir intīmāk nekā būt gultā ar mani. Dvēsele vienmēr ir noslēpumaina par parastu tuvību.

Piebildīšu, ka šeit es rakstu literārā valodā, žargonus iekļaujot tikai dažreiz, un tikai tā smejoties. Tas arī atšķirās no reālās dzīves, kurā es žargonus lietoju no vienas vietas. Tā nu dabā iekārtots, vide izmaina subjektu. Bet es šeit sēžu, kad rakstu un neviens ārējs spēks neitekmē manas svārstības un esmu viens ar dabu, ar mierīgu dabu. Labi, runājot patiesību, es arī šeit neatklāju dvēseli. Es tikai parādu savu viedokli par lietām, dažreiz uzrakstot, ko literāru.

Es patiesībā esmu ļoti priecīgs, ka uzaugu vidē, kurā es uzaugu. Es patiesība esmu laimīgs, ka dzīvoju vietā, kurā dzīvoju. Prom no trokšņiem, prom no piesārņojuma, prom no uzspiestiem viedokļiem, prom no cilvēku "lieliskās" loģikas. Latvieši raud par to, ka viņu ir tik maz, bet tajā pašā laikā viņiem arī trūkst vietas, jo visi ir saspiedušies pilsētās, mazās sērkociņu kastītēs plecu pie pleca lēnām sadeg. Patiesība ir tāda, ka latvieši ļoti jauki dzīvoja, katrs savā mājā un viņiem pat īpaši negribējās pilsētas. Viņiem negribējās spiesties tuvāk cilvēkiem, bet gan attālināties. Industrializācija, globalizācija, Padomju Savienība ar kolhozu un ciematu izveidošanu ir panākušas to, ka latviešiem tagad pēkšņi patīk dzīvot pilsētasun ciematos. Īstenība jau ir tā, ka latvietim vienalga kā noliks tā būs labi, un, ja jau tev vietiņa norādīta, kāpēc gan censties, ko mainīt? Cilvēki vispār ir aizmirsuši, ka viņi paši ir savi kungi un, ka cilvēkam ir visas tiesības. Autovadītāja apliecība, izceļošanas atļauja, celtniecības atļauja... Un cilvēki iegūst šīs atļaujas un kļūst nepamatoti laimīgi un pateicīgi, jo patiesībā valsts un citas institūcijas no sākuma atņem pilnīgi visas atļaujas, kas cilvēkam ir no dzimšanas un, kuras viņam būtu, ja viņš nepiederētu valstij, nepiederētu nekam, un tad iedod dažas nožēlojamas atļaujas un cilvēki mirst no laimes.

Kāpēc dziedātāji koncertos maina veidu kā viņi spēlē un arī pārveido dziesmas? Viņi domā, ka skatītājiem tas patīk? Izkropļosim dziesmu, vai tas nebūs jautri?

Ak kunga māte! Man apnicis runāt par politiku, bet man ir jārunā, jo, ja to nedarīs cilvēki, kuri saprot, tad būs vēl briesmīgāk.
Piemērs (Sarunājas 2 vienpadsimtās klases meitenes):
Smaida- Eu, tu dzirdēji, ka Islande bankrotējusi?
Jautrīte- Jā, bet tas ja ubija pirms kādiem 2 mēnešiem. Tagad viņiem naudu iedeva Krievija.
Smaida- Ārprāts, tad jau gan jau drīz tur būs karš vai kaut kas tāds.
(Saruna notika Krievu valodas klasē, vārdi ir fiktīva, bet saruna ir autentiska.)
Kas notiks, ja šādi cilvēki runā par politiku? Sapratāt?

Parunāšu tagad par, kaut ko jautrāku. Saule ir kļuvusi neaktīva, un jau kādu laiciņu nav izveidojies neviens Saules plankums, tāpēc ļoti ticams, ka mēs piedzīvosim, ko līdzīgu ledus laikmetam. Pēc šī neaktīvā cikla, domājams būs pēkšņš Saules maksimums... Spēcīga Solārā vētra un cerams, ka tā ar zavu elektromagnētisko lādiņu iznīcinās visus pasaules tranzizstorus un cilvēki padzīvotu bez elektrības. Es to vēlētos tas būtu jauki. Runājot par Ala Gora globālās sasilšanas ideju, kas patiesībā ir milzu plāns, lai iekasētu milzīgu oglekļa dioksīda nodokļus, nemaz nerunājot par to, ka oglekļa dioksīds nav kaitīgs. un novērstu Āfrikas un Āzijas ekonomisko izaugsmi, būvējot Termo Elektro Stacijas.

Un no viņiem pašiem es aizguvu, kādu ideju, ja tu gribi pateikt cilvēkiem un melot tā lai viņi neatklāj, tad izdomā, ka tā lieta, kura it kā atrodas uz zemes - atrodas uz virs, zem .... antarktīdā. Piemēram ozona caurums.
(Z. - Virs zemes ir ozona caurums! C. - Es neticu, kur tas ir? Z. - Virs Antarktīdas! C. - Brrr! Tur ir auksts, es tur neesmu bijis, varbūt tur tomēr ir ozona cauurums. Z. - Noteikti ir citi zinātnieki tā saka. C. - Zinātnieki? Viss skaidrs, tātad virs Antarktīdas ir ozona caurums.)
Tas nav vienīgais piemērs par to, ka Antarktīdu izmanto, kā vietu, kur novietot visus pasaku tēlus. Piemēram Nibiru atnākšanas piekritēji apgalvo, ka Nibiru, esot saskatāms no Antarktīdas teleskopiem.
Vēl piemērs - bija cilvēki, kas apgalvoja, ka zemes esot caura, un, ka tajā iekšā varot nokļūt caur atverēm abos polos.
Pat Ziemassvētku atrodas Ziemeļpolā.
No tā visa var secināt, ka Ziemeļpolā un Dienvidpolā noteikt čum un mudž no dzīvības, tur dzīvo atlanti, rūķīši, santa klauss, pūķi, raganas... īsta pasaku valstība. Tikai nezin kāpēc, kad tur aizbrauca cilvēki viņi neko neredzēja. Bet arī tam ir saprātīgs izskaidrojums - pasaku tēli slēpjas un var kļūt neredzami.

Labi pietiks, šis tā jau būs viens no, ja ne pats garākais raksts un man, ja runājam atklāti apnika rakstīt, kaut gan es, protams, vēl varētu sarakstīt 23 grāmatas apr 23 atsevišķām tēmām...