| Kas tanis |
[Jan. 14th, 2011|12:01 am] |
Karoč, stāsts būs īss, bet nekodolīgs- kā jau visi stāsti. Kaut kas, ko nereprezentē kā beztematisku murgoņu, iesauc attiecīgā bāzē, bet to, kuru nekur īsti neiebīdīt, sauc vienkārši, par stāstu.
2006. gadā es beidzot pārlēcu no PC uz MAC un, kas nezina par ko iet runa, lai iet dirst ātrāk par citām reizēm. Neticu, ka ir vērts dzīvot mehāniskajā laikmetā, nezinot, ka ir operētājsistēmas, kurām nepastāv vīrusi un nav jāpārinstalē sistēma katru pusgadu. Tas būtu mans prettrieciens teicienam- par ko nezini, par to neuztraucies, jo šajā gadījumā, ja nezini par zālēm- mirsti nost savā windowsā. Lai nu kā, pēc maniem aprēķiniem, man toreiz bija visai mazi apgriezieni un datūrīti pārāk nenoslogoju, turpetī mūsdienās, es viņu reizē paijāju ar vienu roku, un klapēju ar otru. Krievi sit, ja mīl. Tā es lasu avīzēs.
Problēma slēpjas tajā, ka mans ābolītis ir bijis tik labs, cik ierobežots šodien. Apple nerimstas, un katru mēnesi laiž klajā jaunas un jaunas programmas, jauninājumus esošajām, jaunas operētājsistēmas versijas, jaunus ipodus, labākas paint versijas, un jaukākas spēles, bet mans mac's ir pārāk vārgs, lai pavilktu šādus jauninājumus.
Kaut kad sūdzējos par to draugam, uz ko viņš man atbildēja, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.
Neesmu droša, kā tas te iet kopā. Tas lūk būs lasītāja uzdevums- atšifrēt pareizo atbilžu variantu:
Kāpēc draugs izmantoja teicienu- viss jaunais ir labi aizmirsts vecais?
a) viņš ir ienaidnieks,
b) viņš domāja, ka runa iet par modi,
c) man kaut kā bija jābeidz stāsts. |
| |
