(no subject)

« previous entry | next entry »
Dec. 17th, 2006 | 12:56 am

ir grūti turpināt rakstīt tikai paģiru stāvoklī uzrakstāmo. tomēr, kad atnācu uz virtuvi, tur bija ieslēgta lielā griestu gaisma. kāds sēdēja pie galda, pīpēdams un lietišķi pārspriezdams tikko notikušā dzimumakta detaļas. kā būtu vajadzējis darīt to un to, muldēdams nervu pārkairinājumā, nepārliecinātībā un izmisumā, kas jaucās ar agresiju un vardarbību, pārvērzdams vārdos visu pa labi- pa kreisi, krustām šķērsām, to, par ko ir jāklusē, ietērpies manā biezajā frotē halātā. IZBEIDZ, uzkliedzu, un būtne piekrita, jā, par to nevajag runāt, un tūdaļ sāka stāstīt par romānu, ko tūliņ uzrakstīs,(patiesībā - nekad neuzrakstīs) - kaut ko tādu, ko biju dzirdējis jau simtām reižu.
un tad es teicu, ka jāiededz sveces adventes vainagā.
- NĒ - iekliedzās būtne, kaismīga ateisma evaņģēliste, un es teicu - man nepatīk dzeltenā gaisma no griestiem, un tad viņš apklusa, un es, ne vārda neteicis, devos uz vannasistabu apmazgāt reproduktīvos orgānus.
kad ienācu virtuvē, lielā gaisma bija izdzēsta, uz galda dega četru adventes sveču vainags, un mēs sēdējām, pīpēdami un svinēdami mūsu tizlo dzimumaktu, tādu, kādi gadās alkohola reibumā, stāvoklī, kad nav iespējams rast nekādu saprašanos starp ķermeni un garu, starp personu A un personu B. šis dzimumakts, divkārt nolādētais, kur es tiku samocīts un viņš - pazemots. karikatūra miesas uzvarai un sirds neprātam - vai tomēr kārtējais pierādījums bezdievja dzīves nejēdzībai - alkohols, trīskārt un pieckārt nolādētais.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {0}