Vispār man gribas, lai šodien mani mīl par to vien, ka esmu. Lai man neko neprasa vai nepieprasa, bet paglauda pa spalvai. Vēl man gribas plivināties pāris centimetrus virs zemes. Man nepavisam negribas strādāt.

ā, un vispār dienas citāts šodien no Intas Rukas foto izstādes "Amālijas iela 5a", kas man dažbrīd ļoti atgādināja "Latviešu stāstus", jo koncepcija jau tā pati būtībā. Bet, nu citāts:

"Esam kopā jau gadus piecpadsmit. Nu trīspadsmit točna. Man viss ir labi ar viņu. Nu mīlu."

es varbūt neatceros pilnīgi precīzi, bet tas "nu mīlu" ir pats foršākais. īsi, konkrēti un patiesi.