21 November 2008 @ 03:10 pm
dažreiz laiks ir kā uzgaidāmā telpa  
Tā es jūtos - tumšs nelaiks, nekas īpašs nenotiek, patukša, patumša dzīve lēni velkas uz nezinkurieni. Rīt centīšos to izdaiļot ar psihodēlisku improvizāciju un Acid Rain koncertu (par brīvu(!!!), pie Ģertrūdes baznīcas!) 20:00
Vakar vispār neaizgāju uz lekcijām, iekāpu autobusā, aizbraucu uz dzīvokli un gribeju lasīt I. Ābeli, bet aizmigu, mani pārņēma absolūts ziemas tumsas nogurums. Pamodos, palasīju tomēr. Domāju par balzamu ar sulu, bet neaizgāju uz veikalu. Devos uz Depo, par latu tiku paklausīties Dirty Carpet. Pēc tam ar Elviju un Didzi pastāvēju pie durvīm, pārrunājot koncertu, kamēr viņi man piedūmoja matus un sāka krist, birt, plivināties lejā paslapjš sniegs.
Gaidu kaut ko, vismaz tāda sajūta. Tad jau redzēs. Un Ziemassvētki tie nav, pagaidām.
 
 
skaņa: VDGG - Childlike Faith in Childhood's End