| |
[Apr. 17th, 2017|01:14 pm] |
|
Vakar es liku kādam (pareizāksakot, kādai) raudāt un tas man lika vairāk apzināties, kas ir ļaunums jeb sadisms. Lai cik perversi tas neizklausītos, sadists, kad dara pāri citam, piedzīvo sajūtu, kas līdzinās mīlestībai. Tikai šī mīlestība neizpaužas kā vēlme darīt labu, tā ir mīlestība pret pašu šo sajūtu, kas ir eiforiska. Tas viss, protams, ir nedaudz baisi, bet tāda nu ir šī brīvās gribas kvantu varbūtība. Es bieži domāju par sadismu un sāpēm, šīs domas pie manis atgriežas atkal un atkal, lai gan es apzinos, ka nekādā ziņā nevēlos savā realitātē neko tādu. Varbūt es vienkārši šajā dzīvē apvienoju visas savas kvantu varbūtības vienā personā. Kaut kur, kaut kad laika un telpas nepārtrauktībā eksistē ļaunais es. Es to absolūti apzinos. Bet, protams, arī patiesība, ka daudz vairāk ir labo es. |
|
|
