elektra

pirmdiena bija diena. pamodos, neilgi pēc tam sāku dzert, varētu teikt, ka nekā dēļ. devos uz krāmu tirgu Latgale, lai nopirktu verķi, ko, visticamāk, depo nopirktu lētāk. kad dzeru, man ir vairāk drosmes darīt brīnumus, tāpēc garām ejošai gotei izteicu komplimentu. devos tālāk, garām gāja labi smaržojoša meitene, tāpēc izteicu komplimentu arī viņas aromātam. šķiet, ka dāmas pie pieturas to redzēja, un, lai gan būtu vieta paiet garām piecām manīm stabili, viņas abas vienlaicīgi pavirzījās katra uz savu pusi. tajā mirklī es nebiju šķeterējoši dzērusi, tāpēc tā dēļ tas nevarēja būt, bet tobrīd savā solī jutu enerģisku pārliecību, kas reizēm mēdz cilvēkiem agresīvi nolasīties. nofotografēju uzņēmumu Deficīts. ieraudzīju briesmīgi elegantu pižiku. uzjautāju, pa cik tas, teica, ka piecpadsmit, ļoti laba cena. es teicu, ka man tikai desmit. verķis, savukārt, vien maksāja pieci. devos prom, bet nevarēju tā, tāpēc griezos atpakaļ un teicu, vai nevar to pižiku pa desmit. teica, ka māksliniecei jau var, tāpēc neuzmērot to nopirku. izrādās drusku par mazu, bet māksliniecei arī tā var. pie izejas vārtiem ieskatījos pižika iekšpusē un sāku skaļi smieties. izrādās, ka tas ir no kažokādu fabrikas Elektra, tāpēc tagad laikam oficiāli drīkstēs doties uz Ādmiņu ielu meklēt hārdkōru.
dienas turpinājumā iegādājos pudeli vīna, ielēju to mangaļu pudelē un devos pie viņas, pa ceļam turpinādama dzert. pa ceļam arī turpināju darīt brīnumus, uzrakstot tētim to, ko labiem tētiem ir vajadzīgs teikt, tikai tas ir grūtāk nekā izklausās. viņš man atbildēja ar ko tikpat skaistu, kas, zinu, viņam arī nemaz nebija tik viegli. pie viņas paēdu zupu un turpināju dzert viskiju. izcēlās diskusija, manu dzērienu demonstratīvi izlēja ārā, sapratu, ka nav jēgas un devos prom. pa ceļam uz pieturu satiku kādu ukraiņu sievieti, kurai pazuda invaliditātes kartiņa. to Rīgas apkaimi labi nepazīstu, biju dzērusi ar 10% telefonam un viegli ievainotu sirdi, bet piedāvāju iet palīdzēt to atrast. viņai zvanīja viņas dēls, kuram todien bija dzimšanas diena un es klausījos ar kādu mīlestību viņa runā. atgādināju viņai, ka viņa ir laba mamma, no telefona sarunas vien to var noprast. viņa, gadu šeit dzīvodama, uztraucās par savu latviešu valodu, kas, starpcitu, ir fenomenāla, to arī viņai atgādināju pie katrām šaubām. viņa apvaicājās, kur dodos es, tad viņa pateica, ka esmu nepareizajā ielas pusē un veda mani uz pareizo. pa ceļam satikām viņas draugu Oļegu, un viņa teica viņam, cik jauka meitene es esot. tikmēr es domāju, cik viņa ir burvīga sieviete, kamēr pašai uzkritušas vairākas problēmas tik svarīgā dienā, joprojām aizveda mani uz pareizo pieturu. lieta par enģeļiem ir tāda, ka tu nekad nezini, kur un kad tu viņus satiksi. uz atvadām apskāvāmies, es ceru, ka ar viņu notika vai drīz notiks brīnums un Oļegs viņu sargā. neatceros, vai tovakar aizlūdzu par viņu, tāpēc drošības pēc šonakt tiešām aizlūgšu.
ierodoties mājās turpināju dzert vīnu, zvanīju noskaidrot par mājasdarbu, beigās tika izrunāti dažādi svarīgi temati, kā, piemēram, pirmie cilvēki, pigmenti, numeroloģija un tā tālāk, nav visu jums jāzina (pati miglaini atceros). tā bija garākā telefona saruna daudzu mēnešu laikā.
nākamo dienu paģirojos, veicu ģenerāltīrīšanu, cepu sūdīgas franču baltmaizes augstpapēžu zābakos un gatavojos otrdienu padarīšanām. ierodoties un, konstatējot manu paģirāino stāvokli, man uzdāvināja trīs baltas, gaisīgas rozes kā pastiprinājumu manai skaidrā būšanai. sponsore pagatavoja kakao un pat pienesa līdz pīppauzei. garāmejošie bērni sauca par mauku. todien bija daudz cilvēku, mana draudzene, tā pati gleznotāja, bija absolūta Afrodīte un, laikam, lielajā pasākumā modelēsim kopā. pēc izmēģinājuma man uzdāvināja kinderolu, mantiņā ironiski bija zaķis. pētījām medicīniskus priekšmetus. kāds būrī klausījās mūziku.
šorīt pamodos svaiga, ar skatu uz rozēm. izdevās pamosties tikai uz pēdējām lekcijām. pirms tām pasēdēju pie ūdens, parunājos ar tēti un vēroju, cik elegantas krīt koku ēnas. otrpus ūdenim sēdēja divas tantiņas un mazliet tālāk onkulis. zem ēnām peldējās divas kaijas, pētīju to savstarpējo mijiedarbību. abas turējās maksimums metra attālumā, abas ietiepīgi darīja savu lietu. uzgriež viena otrai muguru, viena parokas ūdenī, otra parokas. piepeld viena otrai tuvāk, bet aizpeld garām. joprojām ne vairāk kā metra attālumā. tad viena no viņam ķer kaut ko oranžu, bet nenoķer. ticu, ka tā bija zelta zivtiņa. tad kaijas sapeldēja kopā, es gandrīz apraudājos. pacēlu acis, ēnas joprojām krita, bet gan onkulis, gan tantiņas paspēja aiziet katrs uz savu pusi. tad arī es devos uz lekciju pusi, bet pirms tam no automāta paņemt kafiju un vēlreiz uzpīpēt.
ar kafiju ejot ārā, ieraudzīju granātābolu meiteni no Dzegužkalna. viņa ar draudzeni pieskatīja kāda pasniedzēja grandiozos suņus. viens no viņiem pienāca pie manis un pieglaudās man klāt. viņš bija ļoti silts ar karalisku kakla siksniņu. granātābolu meitenei pastāstīju par viņas tetovējuma hipotēzi, ko viņa apstiprināja. starpcitu, ja tu šo lasi, tev palika sārti vaigi, bet nevarēju konstatēt iemeslu, kāpēc. lekcijas pavadījām sarakstoties lapiņās, man šķiet, ka pasniedzējam patika. manā penālī, iespējams, ir visai kārtīgi salocīta, potenciāla mūsdienu proza un, jā, tajā tiek pieminētas anālās bumbiņas. ļoti svarīgi piebilst, ka iepriekšējā rakstītajā par granātābolu meiteni no Dzegužkalna minēju, ka viņai ir granātābola kaķu mantiņa. esmu tikusi informēta, ka tā NAV kaķu mantiņa, bet gan vīraku turētājs. paziņoju arī jums, lai nevienam netiktu melots.
pēc lekcijām devos uz gleznotavu nozagt mazliet jau lietota terpentīna, lai tā arī šovakar neko nepagleznotu. trolejbuss mājup kavējās, toties mākoņi bija spalvu. manā makā arī ir balta spalva un mana rižā kaķa fotogrāfija. ierodoties mājās izmetu visas sakrājušās, izdzertās alkohola pudeles, tagad tur stāv vīna biķeris, blenderis un hlorofila pudele. Hlorofils, starpcitu, ir mans mīļākais uztura bagātinātājs, blakus tam ūdenī šķīstošais C vitamīns, jo, ja to izdzer pirms satiek Meriju Džeinu, viņa daiļāk izskatoties. iekārtoju sev jaunu darba vietu, uz tās uzklāju vecvecmammas izšūtu galdautu, rozes keramikas kolbā, kapakmeni ar kādas apģērbu dizaineres logo, bišu vaska sveci trīs galvaskausu svečturī, koka krājkasi un dievmātes bildi no babas mājām. vakariņās bija cepti kartupeļi ar desu, omleti, tomātiem un sīpoliem želejā, ķimeņu tēja un čupačups. šodiena bija jauka diena