|
[Apr. 8th, 2017|09:40 am] |
Vakar es pa pusei sacerēju dziesmu un aizgāju nolasīt pirmos divus pantiņus Lindai, bet pēc pirmā pantiņa nolasīšanas viņa saviebās un teica: "Nevajag, nevajag" un, ka mans pantiņš ir depresīvs sūds. Es gandrīz apvainojos, jo tur bija jēga un patiesība un vai tad pasaulē trūkst mūziķu, kas raksta depresīvi vai šizīgi? (pie tam mans otrais pantiņš ar savu optimismu totāli atspēko pirmo). Viena cilvēka gaume nav galējais noteicējs, kas ir labs mākslā un kas slikts, jo Lindai jau sliktas liekas arī filmas, kas ir faktiski labas. Es neesmu šovmenis, es esmu dvēseles atklājējs, tomēr manī arī ir vēlme pēc atzinības un mani ietekmē, ko tāda Linda man saka. Tāpēc beigās es izlēmu vismaz vienu teikumu nomainīt. |
|
|