agrāk kad lasīju Halīla Džibrāna "Pravieti" un lasot par prieku un skumjām, es ilgu laiku nesparatu kā tas ir iespējams.
un citēju-
"Tavs prieks ir tavas neslēptās skumjas.
Tas pats avots, no kura ceļas tavi smiekli, ir bieži pildījies ar tavām asarām."
un es kā muļķe sēdēju un domāju, kā tas var būt.
tagad pati par to pasmejos..
un tagad zinu.
agrāk to nesapratu, jo nebiju to vienkārši piedzivojusi.
labāk lai palicis tā, ka nesaprotu.