| |
[Jan. 29th, 2008|02:02 pm] |
Vakar piedāvāja kļūt par dīvānkuci. Pavisam tieši.
Paņemt atvaļinājumu un slaistīties pa dīvānu.
Viņš man nopirkšot halātiņu, Mac datoriņu ko trinkšķināt aiz gara laika, piegādās filmas, ko skatīties pa dienu (lai nav jākāpj ārā no dīvāniņa) un vakarā nāks mājās ar iepirkumu maisiņiem un gatavos to, ko vēlēšos.
Teicu, ka nevaru ņemt tagad atvaļinājumu.
Tad viņš piešķiršot manam priekšniekam 40 000 lvl vērtu reklāmas laiku par manis atbrīvošanu.
Es tik tā. Rakstu, lai ir par ko vecumdienās ķiķināt. Tad, kad man vairs nebūs matu un krūtis nokarāsies, tad es atcerēšos laikus, kad biju laba prece. |
| |
