magnetisms

es redzēju debesis
fotogrāfija uz fotogrāfijas
es redzēju cauri sniegpulkstenīša sirdij
tu nopūti sveci smagi un nopūties
pakaļ aizlido pēdējais vilciens tu nobeidzies
tu manu mazo snigpulksteni nobrauci
ar divām resnām un melnām riepām pēc kārtas
no sākuma ar vienu tik rievainu kā rupjmaize
tad ar otru tik rievainu kā pirmā maija palodze
kā pagaidi, kā apstājies, tu paņēmi pēdējo balonu
kā debesīs paceļas dvēseles
pēc izslēgtas elektrības padeves
tu apstājies pie manis stāvoša
un noliki galvu groziņā pie kājām
es piņķerēju šallē sasietas atslēgas
tās zvana un es atceros tevi
tu zvanīji, kad manis nebija mājās
es biju izgājis pastaigāties un ālējos
kad atnācu mājās, viss sniegs bija nokusis
visas trepjutelpas sienas nošķiestas
divas izbrīnītas acis uz mani skatījās
no puspavērtām durvīm uz pagrabu
ies ieslēdzu gaismu un sāku varīties ziņkārē
kas mani sagaida pēdējā minūtē
kad viss, kas ir palicis, man rokā zem paduses
kad bārdas rugāji iziet ielās
un pikets pret mauzoleja likumiem
es vienreiz tā aplauzos
tagad vairs negribas
tagad un vienmēr turpmāk
es būšu pa rokai, kad vajadzēs
es šaušu strazdus un līņus ķeršu
ar savu lielo un resno makšķeri
es lāčus dīrāšu un cilvēkus likšu cietumā
es kāršu karogus svētdienās
un kūkas cepšu pašvaldību vēlēšanās
bet lūdzu, lūdzu sniegpulstenīt
atnāc vēl reizi pie manis izdert visu tēju
ar maizi un medu un rūgušpiena stacijas
mums rādīsies sapņos no atejas
atskanēs baisi smiekli
tur Teteris no 40. mājas iekritis un negrib kāpt ārā
izsauca ugunsdzēsējus, bet uzraksts ir nodrošināts
mājai pie kurienes, neatsauc atmiņas
māja tu turies, mēs nākam ar skavām
izārstēt apziņu, katru apziņas parazītu
izdarīt tā, ka smēķēt negribas
visiem nokniebt pincīša galiņu
visus padarīt par tēlnieka mācekļiem
visiem sevi veidot, nekad nepabaigt
un streikot, ja valdība izrādās krāpnieki
kājnieki un tankisti, suns un četri autisti
no kora Kamēr-nenāc-mājās-sēdi-krogā-un-dzer-alu