Space'06 - Pēdējā [entries|archive|friends|userinfo]
kconcrete

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Pēdējā [Dec. 6th, 2009|10:36 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Skan |Eddie Vedder - Society]

laikā daudz tiek runāts arī par vienotību, to, cik tā Latvijai ir vai nav vajadzīga, kā to sasniegt utt.
Negribu būt pesimists, bet šī vienotības meklēšana būs ļoti liels izaicinājums un, manuprāt, to ļoti lielā mērā ietekmē sociālā vide kurā mēs eksistējam. Es neredzu gandrīz nevienu iemeslu kāpēc, lai Latvijā sociālais kapitāls tuvākajos gados sasniegtu, piemēram, Skandināvijas valstu līmeni. Kamēr daudzi vēl jau 20 gadus žēlojas par neiznīcināmo "padomju mantojuma" ietekmi uz nācijas psihi, es jau sen esmu pārliecināts, ka esam eksperimenta laboratorija postmodernai? sabiedrībai un šāda veida sociālās struktūras, iespējams, ir tikai dažās vietās pasaulē. Krievija un NVS valstis šo struktūru kārto ar "vadāmās demokrātijas" un "varas vertikāles" palīdzību, mēs esam katrs pa sevi. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka Rietumeiropas valstis noteikti virzās un līdzīgu sociālo struktūru kā tas pašlaik ir Latvijā un fakts, ka mums ir pieredze dzīvot šādos apstākļos, var palīdzēt mums dzīvot labāk. ( Tā kā pats darbojos mediju jomā, uzskatu, ka viens galvenajiem iemesliem, kas veicina sociālo struktūru sabrukumu ir absolūtais mediju struktūras sabrukums. Latvijā mums vispirms ir 2 dažādu valodu kopienas, katra no tām patērē savus medijus un citādi veido sociālās attiecības. Ja pirms 10-15 gadiem, lielākā daļa skatījās Panorāmu, izlasīja Dienu un varbūt arī Latvijas Radio vai SWH, turklāt diezgan liels skaits pirka populārākās grāmatas, pašlaik tas ir sabrucis - kopējā TV auditorija vēl kaut cik turās, bet tiek sadalīta starp 100 Latvijas un ārzemju kanāliem, ikdienā klausāmies katrs tuvāko radio no tūkstošiem izvēļu visā pasaulē, par laikrakstu un grāmatu tirāžām nav pat vērts runāt.) Tas viss noteikti ietekmē sabiedrību - var viegli internetā atrast emo klubiņa biedrus, bet tam, protams, nav nekāda sakara ar valsts politisko pārvaldīšanu un jēgpilnu politisko līdzdalības procesu. Ja Zviedrijā un Vācijā brūk politiskās partijas un arodbiedrības, kas ir pastāvējušas gandrīz 200 gadus, tad ir smieklīgi brīnīties par to, ka Latvijā cilvēki nespēj rast "vienotību". Ekonomikas problēmas mums ir vienkāršas, esam palielāka cikla apakšā un tikai tagad sākam kāpumu augšā un tāpēc ir liela neapmierinātība. Attiecībā par politiku, tur nebūs tik vienkārša precedenta kā dzīvot. Iespējams, ka politika ir jāatstāj tehnokrātiem.
LinkSacīt