![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Lieldienas šogad par ātru... :(
Morāli biju gatavojusies, ka šīs būs tikai aprīlī... Līdz ar to nav nekād svētku sajūta...
Pēdējā laikā vispār ar tām svētku sajūtām ir kā ir, jo viņu biežāk nav nekā ir!
VIŅA dzimšanas dienu es uzrīkoju par superperfekto dienu, vismaz man pašai tā tāda šķita!
Sājuta bija tāda it kā man būtu dz.d.
Skaidri zinu, ka man neviens neko tādu nekad neuzorganizēs, ja ne es pate...
Mana dzimšanas diena, kuras skaitli lūdzams skaļi neizrunāt, jo man tā jau ir smagas problēmas ar tā pieņemšanu, ir apdraudēta!
Cilvēki jau smejas par mani ;D, jo pārdzīvoju tā it kā man 40 paliktu :DDDD
Ha, varbūt tas ir sīkums, jo es pati vēl esmu sīka, vismaz jūtos tā, tāču man tā negribās atteikties no saviem padsmitiem! Tas taču ir pats labākais dzīves laiks!
Nu jā, es ar savu Pītera Pena sindromu esmu apsēsta :DDDDDD Taču būt pieaugusi es vēl paspēšu ļoti daudz gadus, taču bērnība/jaunība ir tik īsa, lai es vēl speciāli censtos to saīsināt!
Es nesaprotu, kur visi tā steidzās...
Negribu pēc tam nožēlot...
Bet garīgā priekš dzimenes pagaidām nav nekāda...
Cilvēknīdējs manī ir ieslēdzies uz pilnu klapi, un es tagad vairos gandrīz no visiem...
Ir tikai īpaši priviliģētās personas, kas drīkst atrasties manā sabiedrībā...
nu un tādēļ, lielie masu plāni ir pagaisuši, jo man negribēs redzēt gandrīz nevienu, izņemot VIŅU...
Jā, es esmu aptrakusi---Beidzot varu to atzīt, un tas laikam apzīmē pirmo soli uz atveseļošanos ;D
Taisos doties pie dziednieka!
Ceru, ka šis ārstē arī dvēseles kaites!
Man te uzkrājušas diezgan daudz viņu!
Mosh izdzīs manu cilvēknīdēju un citus nejaukos zvērus?
gribās vieglumu sirdī un prātā
Un es ar vien vairāk izjūtu Mežāzi, kas manī mīt, man šķiet, ka ar katru gadu tas aug lielāks...
Un nauda nedara cilvēku laimīgu!
Vismaz Mani ne :(
Eh....esmu savā strupceļā un neesmu tikusi pat ne gabaliņu tālāk!
negribu ne ar vienu par to runāt
es nemāku tā ņemt un runāt
Morāli biju gatavojusies, ka šīs būs tikai aprīlī... Līdz ar to nav nekād svētku sajūta...
Pēdējā laikā vispār ar tām svētku sajūtām ir kā ir, jo viņu biežāk nav nekā ir!
VIŅA dzimšanas dienu es uzrīkoju par superperfekto dienu, vismaz man pašai tā tāda šķita!
Sājuta bija tāda it kā man būtu dz.d.
Skaidri zinu, ka man neviens neko tādu nekad neuzorganizēs, ja ne es pate...
Mana dzimšanas diena, kuras skaitli lūdzams skaļi neizrunāt, jo man tā jau ir smagas problēmas ar tā pieņemšanu, ir apdraudēta!
Cilvēki jau smejas par mani ;D, jo pārdzīvoju tā it kā man 40 paliktu :DDDD
Ha, varbūt tas ir sīkums, jo es pati vēl esmu sīka, vismaz jūtos tā, tāču man tā negribās atteikties no saviem padsmitiem! Tas taču ir pats labākais dzīves laiks!
Nu jā, es ar savu Pītera Pena sindromu esmu apsēsta :DDDDDD Taču būt pieaugusi es vēl paspēšu ļoti daudz gadus, taču bērnība/jaunība ir tik īsa, lai es vēl speciāli censtos to saīsināt!
Es nesaprotu, kur visi tā steidzās...
Negribu pēc tam nožēlot...
Bet garīgā priekš dzimenes pagaidām nav nekāda...
Cilvēknīdējs manī ir ieslēdzies uz pilnu klapi, un es tagad vairos gandrīz no visiem...
Ir tikai īpaši priviliģētās personas, kas drīkst atrasties manā sabiedrībā...
nu un tādēļ, lielie masu plāni ir pagaisuši, jo man negribēs redzēt gandrīz nevienu, izņemot VIŅU...
Jā, es esmu aptrakusi---Beidzot varu to atzīt, un tas laikam apzīmē pirmo soli uz atveseļošanos ;D
Taisos doties pie dziednieka!
Ceru, ka šis ārstē arī dvēseles kaites!
Man te uzkrājušas diezgan daudz viņu!
Mosh izdzīs manu cilvēknīdēju un citus nejaukos zvērus?
gribās vieglumu sirdī un prātā
Un es ar vien vairāk izjūtu Mežāzi, kas manī mīt, man šķiet, ka ar katru gadu tas aug lielāks...
Un nauda nedara cilvēku laimīgu!
Vismaz Mani ne :(
Eh....esmu savā strupceļā un neesmu tikusi pat ne gabaliņu tālāk!
negribu ne ar vienu par to runāt
es nemāku tā ņemt un runāt