t -

Pēdējā laikā nesanāk daudz ēst un gulēt, jo ir tik daudz citu lietu, ko darīt. Galvenais, ka lietas notiek, kaut arī gribētos vairāk pašiniciatīvas un enerģijas. Man tagad šķiet, ka, ja es varu sarīkot koncertu, tad jāvar arī citas lietas, kas varbūt sākumā šķiet bīstamas un grūtas, bet pēc tam noteikti izrādās, ka viss ir vieglāk, nekā šķitis. Galvā pārskatīju savu plānu sarakstu un tikai pāris lietas līdz šim ir pārvērtušās no 'varētu' vai 'vajadzētu' uz 'ir'. Piemēram, tā pati krievu valodas mācīšanās. It kā varbūt liekas absurds manā vecumā mācīties krievu valodu, jo skolā taču tipo mācīja un tipo kaut ko jau pateikt varu, ja vajag. Bet kad jāmeklē darbs, tad visur tekošu krievu valodu, lūdzu. Un tā valoda taču ir skaista arī. No otras puses, mans brālis iemācījās krievu valodu, strādājot uz kuģa un brīvajā laikā lasot "Meistaru un Margaritu" krieviski. Uz kuģa es strādāt netaisos, bet lasīt oriģinālvalodā varētu. Jo man turklāt ir arī svarīgi zināt, kā tos vārdus raksta. Nu jā. Pēdējā laikā apkārt daudz runā par iziešanu no komforta zonas. Laikam jau tas ir tas, uz ko vajadzētu saņemties ikdienā, bet ne tikai uz sīkumiem. Arī uz svarīgām lietām, jo viss taču ir pārdzīvojams, galu galā. Lūk.