Bet viens gan: ar nemitīgajiem "kāpēc", it sevišķi, ja vēl tu neredzi atbildi, sevi var tikai nobeigt.
Kāpēc tomēr nesūtīju uz Dāniju, johaidī, tur tagad ārzemju studentiem pat stipendijas dod. NL savukārt jau palēnām apgrūtina finansējuma saņemšanu+tie 4 gadi.. Stulbi, ka tieši tajās dienās domāju par kaut kādu tur diplomātiju.
Tā jau gan ir, ka "You don't need to see the whole staircase, you just need to take the first step".
Paļauties uz to, ka valstu izvēle nav bijusi nejauša? Kā jau viss, kas vienmēr beigās izrādās likumsakarīgs?
Bet vispār interesanti - kad vecā Eiropa attapsies, ka tomēŗ nevar ļaut visiem bezgalīgi dzīvot uz benefitiem, ka tomēr ir jābūt kaut kādiem ierobežojumiem, ka šī politika sāk izraisīt native iedzīvotājos daudz vairāk neapmierinātības, nekā sajūsmas par jauko un skaisto integrāciju?
Cerams, manas dzīves laikā neatjēgsies. Kaut gan šur tur jau lēnām sabiedrības un valdības attopas, ka šīs draudzīgās politikas rezultāti var nebūt cerētie un gaidītie.
Kāpēc tomēr nesūtīju uz Dāniju, johaidī, tur tagad ārzemju studentiem pat stipendijas dod. NL savukārt jau palēnām apgrūtina finansējuma saņemšanu+tie 4 gadi.. Stulbi, ka tieši tajās dienās domāju par kaut kādu tur diplomātiju.
Tā jau gan ir, ka "You don't need to see the whole staircase, you just need to take the first step".
Paļauties uz to, ka valstu izvēle nav bijusi nejauša? Kā jau viss, kas vienmēr beigās izrādās likumsakarīgs?
Bet vispār interesanti - kad vecā Eiropa attapsies, ka tomēŗ nevar ļaut visiem bezgalīgi dzīvot uz benefitiem, ka tomēr ir jābūt kaut kādiem ierobežojumiem, ka šī politika sāk izraisīt native iedzīvotājos daudz vairāk neapmierinātības, nekā sajūsmas par jauko un skaisto integrāciju?
Cerams, manas dzīves laikā neatjēgsies. Kaut gan šur tur jau lēnām sabiedrības un valdības attopas, ka šīs draudzīgās politikas rezultāti var nebūt cerētie un gaidītie.