|
April 12th, 2005
07:36 pm Būtu man bērni vai vīrs, rūpētos par viņiem, nu goda vārds, taisītu svētku pusdienas ar vismaz pieciem ēdieniem un izšūtu linu salvetītes. Būtu es talantīga, rakstītu romānus, tādus garus un pārgudrus, tādus, kā mūsdienās vairs neraksta. Būtu vaiksminiece, vinnētu vienreiz to miljonu un liktos mierā, vairs necerētu pēkšņai, lielai un pelnīti/nepelnītai laimei. Būtu es gudra, Tīrons mani sveicinātu, aiz cieņas. Un drusku no manis bītos. Būtu es vismaz disciplinēta, neatlaidīga vai kārtīga, sakoptu esošo dzīvīti un varbūt pat kļūtu drusku laimīga.
|
Comments:
| From: | niive |
Date: | April 12th, 2005 - 10:01 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Citur vienmēr zāle zaļāka, vai ne? Bet, kad tur nokļūst.....viss ir tieši tāpat :( Eh...laikam no sākuma vienkārši jāiemācās sadzīvot ar sevi, tad būs labi arī bez vīra, romāniem, miljoniem utt..
| From: | krii |
Date: | April 13th, 2005 - 07:19 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Līdzīgas mums tās problēmas. Tikai man nekārojas nedz svētku pusdienu šmorēšanas, nedz linu salvetīšu.:) Pārējais gan - tā, it kā pati būtu rakstījusi.:)
From: | murse |
Date: | April 28th, 2005 - 09:49 pm |
---|
| | | (Link) |
|
jā, mani aizķēra tas par tīronu. s*** ar kārtību un laimi, bet to gan gribētos.
Iedomājies - iet Tīrons, nopietns tāds, viņam materiāls jānodod uz druku, nevar saprast, vai to vienu teikumu atstāt vai izsvītrot, daudz domu galvā. A pretī es - ar zilo šalii, tāda priecīga, gaisīga, nu vopšem ja nepazītu, nodomātu ka māksliniece. Un piepeši mēs saskrienamies ar pierēm, jo šis lasa iedomātu tekstu asfaltā, a es tik uz tām kaijām, tām kaijām. Un nevis sašutis Tīrons, ka viņam iedvesma izjaukta, pantmērs sajucis un tiri piri, kā vispāt var tā kultūras darbiniekam no stūra uzbrukt.. nē, tieši otrādi, priecīgs saka - sveika, murse! prieks redzēt, cik neigaidīta tikšanās..kas to būtu domājis! kā tad sokas, kā darbā? es lepni pastāstītu, ka man, lūk, darbā lieli notikumi - šodien pieci faksi uz nepareizu adresi atsūtīti, un pusotra kafijas krūze klavierē ielija. Viņš pacietīgi noklausās (kaut gan uz redakciju ai, kā jāskrien!) un saka - vērā ņemami, vērā ņemami nudien... un apjautājas - Balta vai melna kafija klavierē ielija?! Un tad es saku - ak, ko nu par to, kā tad tev pašam klājas? Kā sunītim? Kā istabas augi pārziemojuši? Vai siltumnīcu necelsiet šogad? Un tādā garā. Tā parunājamies, Tīronam tikmēr izaudzis puns.. nu varam pieklājīgi, ar atturīgu sirsnību un glanci atvadīties. To tiešām gribētos.
Tīrons ir skaists:) Un tā saskrieties ar viņu arī būtu bezgala jauki:) |
|