d

ah, taas dienas, taas lazy sveetdienas, kad nav nekaada dzinulja izkusteeties no maajas un ir apzinja, ka riitdiena ir briivdiena un tu esi pilnaa paarlieciibaa, ka shodiena neatshkjirsies ne ar ko citu no paareejaam aareeji peleeciigajaam dienaam..nu, ne shodiena. te nu es seezhu un paardomaaju shodienu, kaa pie manis paarmainjus naaca draugi un gribeeja draudzeeties, un man muguraa kaut kaads krievu baroneses veida apgjeerbs, un mati netiiri, un visu laiku ir karsti, un nav laika paargjeerbties, un viss ir awkward. bet es draudzeejos, un bija jauki, un kuram gan interesee izskats, heh

manai draudzenei forshs puisis, ljoti liidziigs man, un diezgan sinhronas darbiibas mums visiem trim, taatad, vinja ir atradusi iisto un man ir dziljsh prieks, pietam vinjsh arii studee antropologjiju, ir tagad veel kam jautaat antropologjiskas lietas

cilveeki dara prieciigaaku praatu, it kaa zinaams, bet peedeejaas nedeeljaas aizmirsts fakts. izoleeju sevi no visiem un taapat ir labi, filmas un graamatas arii dara prieciigu. shodien sapratu kaarteejo reizi, cik jauki ir, ja ir draugi. aristotelis iedaliija triis veidus draugiem, viens bija peec pleasure/fun, otrs bija peec izdeviiguma, bet treshais bija perfekta draudziiba, kad viens otram veel tikai to labaako un bez jebkaadaam ego leekmeem. man ir paveicies atrast inteligjentus draugus un taadus, kas ietilpst treshajaa kategorijaa, un es shobriid juutos ljoti laimiiga un klausiishos pirms 3 stundaam iesaakto audiograamatu

tiku valjaa no mazajiem deemoninjiem iekshaa, draugi ir lieliski dveeseles aarsti