| iecērt savu slidu ledū |
[Jan. 27th, 2006|04:35 pm] |
|
dažkārt viss notiek kļūdas pēc. zoles neziņo, kad kārtējais solis sperts nepareizā virzienā... slidot taisni zinot, ka pēc diviem metriem beidzas ledus, beidzas zeme, beidzas viss...daudzkas beigsies vēl nesācies.. šodien pārvācos.. sākas jauna ēra, taču sajūta, ka tik daudz kas velk atpakaļ.. un tomēr jāskatās uz priekšu. iztaisno muguru un griezies uz asi... laiks, kad jāpamana viss, no kā vari arī neatgriezties... es zinu, kā man būs. es jau tās sajūtas esmu iemācījusies no galvas. man patīk tas kur ceļš mani ved, taču ne tas pie kā esmu novesta.. ar katru dienu mēs kļūstam nedaudz gudrāki. garīgāki. un vispārībā interesantāki. sarkanais joprojām ir topā. baudas virsotnes aicina.... |
|
|
| Comments: |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) minga |
|---|
| Date: | February 3rd, 2006 - 10:54 am |
|---|
| | | (Link) |
|
ar katru dienu mēs kļūstam arvien tālāki no sava sākuma, zaudējam savu pirmējo gudrību - sirds gudrību...tik skumji redzēt visus tos lielos ļaudis, pieaugušos, kas ir tik tālu no sevis...un tik dumji...un visi tik vienādi un neinteresanti...visi vienbrīd seko tādai un šitādai modei - tagad topā Indija? - laižam uz Indiju, kvēpinām vīraku, šmorējam vistu karrija mērcē! ak tagad jāklausās viedos psihoterapeitu padomos? - atiet, Zuzīt!, ā, un tagadiņ veseli dzīvojam un gudri spriežam (par lietām, kuras vienkārši nesaprotam!)? - pilnu tvaiku!!!
nav skaista pieaugušo pasaule!
es gribu tikai savas sajūtas...un viņas elpu...un viņas pirkstus manī...un virtuves galda vēso, aso malu manā mugurā...manā virtuvē...un pēc tam mierināt nobijušos kaķeni...
tā es...
piekrītu.. nevaru nepiekrist... laikam.. it īpaši par to pēdējo rindkopu...aiii... | |
