| |
[Sep. 16th, 2016|10:48 am] |
|
Naktī es ar mīļoto staigājām pa naksnīgo ciematiņu, nebija neviena cilvēka un tad es apstājos un teicu: "Ir kāds cilvēks, kas mani pilnībā saprot." Un tā ir mīļotā. Es viņai par daudz ko esmu pateicīgs, arī par iespēju dzīvot tik klusā un mierīgā vietā, par ko visu mūžu biju sapņojis. Man nekad nav patikusi Rīga. |
|
|
