23 December 2006 @ 07:17 pm
 
Cilvēkiem ir muļķīgs paradums cerēt , ka kaut kas vēlāk mainīsies un piepildīsies, tas ,kas nepiepildās uz doto mirkli.
Bet nav teikts , ka tas piepildīsies..šodien, rīt, nakamgad, vai vispār jelkad.
Bet laikam tas paiek kā vienīgais mierinājums, ko sev var iestāstīt.
Es te ne par visu runāju ;)
Bet atsevišķām lietām.
Es nevēlos justies tik draņķīgi kā jūtos šobrīd!
Laikam jāiet našķoties. :))