piektdienu/sestdienu pirmo reizi savā dzīvē pabiju kojās. ūķīgi jau bija, bet manis gaidītas dzelzs stieples no grīdas tomēr nelīda laukā. kārtīgi izālējos, aplēju visus iespējamos tepiķus un visādi citādi izklaidējos ne pa jokam. vispār laikam jau man patīk šitā studentu dzīve, ka tikai skrien, dari, baudi un par sekām, iespējams, padomā tikai rīt. un tas "rīt" vienmēr tiek pārlikts uz nākamo.
fu*k love
(and be fu*ked by the love)