Ahāts

kopš 6dienas abas pakas mierīgi stāvēja nekārtībā uz galda[kas nu jau pāraugusi nelielā pauguriņā, sevī ietverot HDD, kkādu fakin dzeltenu lietusmēteli, plānotāju, zilo somiņu, mandeles, saulesbrilles, lecamauklu, ipodu, rozā marķieri, zaļo kaklarotu, visādi jaunsudrabiņi, piparūku paka, londons, gēte, u.c. random 4.dienas stafs]un jutos pat lepna par viņām, priecīga, ka varēšu iepriecināt citus un ka nebūs jādomā par to un vēl tās ziemīšsmukās pakas, utt, un pat nosaukums SnowMallows jau vien silda. bet tajā mirklī, kūstot mutē otrajam, debešķīgi ideāli garšīgajam zefīriņam, lasīju jautājumu Dante's Inferno Testā[kuru tikko uzgāju G. cibā], kas skan: "Do you consider food to be one of life's finer pleasures?" un sapratu, ka būs jābrauc vēl pakaļ. bet tas nozīmē arī to, ka es momentā aizvēru paku. pat nanōnodoma nebija kam tādam.
taupīsim kamīnam. un es atradu krustnagliņas un kanēli. kūl