| |
[Sep. 8th, 2008|08:28 am] |
brīvdienas.
punkts viens. piegdiena. īsā diena. trijos šmaucu prom no darba mājās taisīt zivi un risoto, lai pēc tam ar apmierinātu seju to visu izbarotu vīra kungam un ciemenēm. pati izvēlējos vīnu, yeiy. iedzēru, atlūzu, pamodos, kad atnāca ciemenes. pārējā vakara daļa pagāja apspriežot ka nav ko vilkt mugurā, kādi krievu vārdi kādiem saīsinājumiem atbilst un ka renātei, ja viņa vedīs kādu vaņu mājās, ir jāved tāds ar normālu vārdu, piem. nevis vaņa bet andrejs.
punkts divi. pamatskolas sakidojums, kurš bija pilnīgs bullšits labākajās tradīcijās ar himnu, garlaicīgu pļerināšanu, 1001 tautisko deju, kas bij skaisti, tikai apnicīgi, un 8.klases skolniekiem, kas dzied uz fonogrammas.labi, ka paņēmu līdzi stipro plecu, jo no manas klases bija ieradušies precīzi, jā precīzi tikai es. vairs tādu kļūdu netaisos pielaist. īpaša zīmēšanās ar to cik es esmu kruta nesanāca, jo, lai gan dažiem atrādīju vīra gabalu, kādai učenei ienāca pajautāt, kur tad es strādāju. vēru muti jau lai plēstu ārā savu skanīgo amatu un citas pozerīgas lietas, bet šī savu jautājumu turpināja "taču ne jau veikalā" ar šausmīgu riebuma izteiksmi sejā. teicu, ka veikalā strādāju, kad mācījos vidusskolā, bet šobrīd strādāju profesijā, apgriezos uz papēža un tinos prom no tā murga. gan jau kādu ierakstu veltīšu arī tam par strādāšanu veikalā un lūzeru dzīvošanu uz senču kakla līdz doktorantūras pabeigšanai. tā nu mēs līdzpaņemto šampi iztriecām mājās un mazgājām traukus ar mammu un tas bij piecreiz jautrāk nekā tas pasākums.
punkts trīs.
vakardiena bija ritīgi ideāla. no rīta sēnēs uz mežu.un pilnus spaiņus ar bekām, baravikām un puņķu sēnēm(sviestbekām). pierijāmies sēņu mērci ar saldo krējumu līdz nemaņai un pārējās sēnes savārījām. mamma apsolījās samarinēt. atbraucām mājās. nav nekā labāka par to sajūtu, kad tu svečgaismā guli burbuļvannā ar vēl kādu siltu ķermeni blakus un tev kāds masē pēdiņas un saka, ka tu esi skaista. ja es nedzīvoju sapnī, tad kurš dzīvo? |
|
|
