| |
[Aug. 4th, 2016|01:19 pm] |
Vipasanas meditācijas 10 dienu kursā nonācu drīzāk nejauši. Pirmās astoņas dienas manī bija liels skepticisms un dumpīgums, kā arī man nedaudz krita uz nerviem Mr. Goenka (konfliktējošais sociotips tomēr) izteicieni kā "Work diligently, diligently. Patiently and persistently, patiently and persistently. Work hardently", ko viņš atkārtoja vairākas reizes dienā, kad mēs sēdējām tajās nebeidzamajās meditācijās no rīta līdz vakaram, sēžot nekustīgi, ar aizvērtām acīm. Patiesībā es pārsvarā meditēju uz sirdi, Zemes centru, mīlestību uz Māti Zemi un kvantu pāreju un varbūt tikai reizēm veicu vipasanas meditāciju. Pēc 9. vakara lekcijas es kļuvu kaut cik mazāk skeptisks, jo beidzot sāku saprast, kā tas tiek pielietots sadzīvē (es nevaru sevi uzticēt procesam, kas paredz tik smagu darbu, ja es pat nezinu, kāds tam ir teorētiskais mērķis). 10. diena bija kā atbrīve, jo atkal varēja runāt. Šajā dienā es joprojām domāju, ka vipasana man nav vajadzīga un, ka es to nekad nepraktizēšu. Vakarā man bija gara, kosmiska saruna ar kādu meiteni un es gandrīz burtiski izklāstīju visu savas dvēseles būtību un biju ļoti pacilāts. Un tad es gāju gulēt un man pa ceļam no female dining room līdz savām trepēm pa ceļam izleca mani apsveikt 3 vardītes (man tieši bija dzimšanas diena). Vardītes vienmēr man parādās, kad man ir vai nu īpaši garīgs noskaņojums vai arī ir gaidāms kaut kas ļoti labvēlīgs. 11. dienas rīta lekcija mani padarīja vēl mazāk skeptisku un es atlaidu savus intelektuālos argumentus un pieļāvu, ka "kaut kas jau tajā tomēr ir" un, ka Goenka tomēr ir visai jauks un atklāts cilvēks. Tikai tad, kad es stopēju mājās un sākumā nestājās ilgu laiku mašīnas, es sāku intereses pēc praktizēt dzīvo meditāciju - vēroju savu elpu un sajūtas ķermenī un apzinājos, ka tās ir pārejošas. Kad ilgi nenāk mašīna, ķermenī parādās nepatīkama sajūta. Bet pārdzīvot par to, kā nav, nav vērts, tā tu tikai nodari sev pāri, vajag dzīvot mirklī. Un tad manī ienāca miers. Vispār tad man sāka labi iet stopēšanā, mana sirds bija mierīga, es biju līdzsvarots un mīlēju dzīvību. Manas sirds meditācijas arī noteikti deva savu. Vipasanas meditācija palīdz realizēt "Bhagavadgītas" pantu, ka "Iekšēji redzīgais gudrais nebēdājas zaudējumos un nepriecājas ieguvumos, bet ir līdzsvarots abos".
Vai es domāju, ka, lai to apgūtu vajag 9 dienas no rīta līdz vakaram sēdēt ar aizvērtām acīm? Nē. Tāpat es arī nerezonēju ar tiekšanos uz galējo atbrīvi, nirvānu. Tas būtu tāpat kā galvassāpju gadījumā izlemt nocirst sev galvu. Kā jau Goenka teica: "vipassana is an art of living".
Nedomāju arī, ka nogalināt, zagt vai apreibināties vienmēr ir amorāli. Bet sekss pēc abpusējas vienošanās vispār nav amorāls. Amorāli ir darīt otram to, ko tu negribi, ka dara tev. Neko citu es par amorālu neuzskatu.
Es priecājos, ka aizgāju uz kursu. |
|
|
